Minimālās algas apmēru nākamgad saglabās 200 latu apmērā

Minimālo mēnešalgu nākamgad saglabās esošajā – 200 latu – apmērā, ceturtdien nolēma Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Vienlaikus arī nolemts nākotnē pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu, lai tas sasniegtu vidējo Baltijas valstu līmeni.

Labklājības ministrija (LM) informatīvajā ziņojumā bija izstrādājusi divus scenārijus –par minimālās algas palielināšanu līdz 210 latiem vai arī saglabāt to esošajā 200 latu apmērā. Minimālās algas palielināšana līdz 210 latiem nākamā gada valsts budžetā prasītu papildu 1,6 miljonus latu, bet papildu ieņēmumi būtu prognozējami 13 miljonu latu apmērā.

LM informēja, ka arī pārējās Baltijas valstīs nākamgad minimālo algu nav plānots mainīt.

Finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") norādīja, ka ministrija līdz oktobrim izstrādās plānu, lai paredzētu pakāpenisku neapliekamā minimuma līmeņa paaugstināšanu vidējā Baltijas valstu līmenī.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pauda atbalstu nākamgad minimālā atalgojuma līmeni saglabāt 200 latu apmērā, savukārt attiecībā par neapliekamā minimuma līmeņa paaugstināšanu viņš uzsvēra, ka nevar neko solīt, ņemot vērā, ka nākamgad līdz saprātīgam līmenim jāsamazina budžeta deficīta līmenis, kā arī jāveic budžeta konsolidācija apmēram 100 miljonu latu apmērā.

Premjers sacīja, ka nevar apņemties nodokļu samazināšanu, taču var apsolīt nodokļu nepaaugstināšanu.

NTSP koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. NTSP un tās apakšpadomes uz paritātes pamatiem veido valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais