No skeitborda un kartupeļu kastes līdz Eiropas pilsētām. Latvijas uzņēmuma “Bruntor” izaugsmes stāsts
Raksts pārpublicēts no portāla TVNET.
Latvijas uzņēmums “Bruntor” rada elektriskus kravas skrejriteņus pilsētu uzturētājiem, piegādes uzņēmumiem, pastniekiem un slimnīcām. TVNET intervijā uzņēmuma dibinātājs Raimonds Jurgelis stāsta, kā nejauša ikdienas situācija pārtapa biznesa idejā, kā regulējuma maiņa vienā dienā uzņēmuma produktu padarīja nelegālu un kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsts palīdzējis neapstāties brīžos, kad priekšā bijuši šķietami nepārvarami šķēršļi.
Vecrīgas šaurajās ielās neliels elektrisks braucamrīks piestāj pie atkritumu tvertnes. Darbinieks iztukšo to, savāc zemē nomestos atkritumus un pēc mirkļa jau dodas tālāk. Viņam nav jāmeklē, kur novietot busiņu, nav vairākkārt jākāpj iekšā un ārā no automašīnas un nav viss darba maršruts jāveic kājām.
Braucamrīks ir Latvijā radītais “Bruntor” - elektrisks kravas skrejritenis, kurā apvienota skrejriteņa manevrētspēja un kravas velosipēda ietilpība. Tas paredzēts vietām, kur darbiniekam jāveic daudz īsu pieturu, jāpārvadā instrumenti vai krava, bet automašīna ir par lielu, savukārt parasts velosipēds ne vienmēr ir pietiekami stabils vai ērts.
Šobrīd “Bruntor” izmanto pilsētu apsaimniekošanā, atkritumu savākšanā, pasta un paku piegādēs, kā arī slimnīcu teritorijās. Taču sākumā uzņēmuma dibinātājs Raimonds Jurgelis neko tādu nebija plānojis.
Sākumā bija tikai elektrisks bezceļu skeitbords, prieks braukt un kāds pavisam ikdienišķs brauciens uz veikalu.
Četri riteņi, aizņemtas rokas un divi lieki kilometri ar automašīnu
Jurgelis aktīvi brauca ar paša veidotu sportisku elektrisko skeitbordu. Kādā reizē, kad viņš bija devies pēc sūtījuma un pa ceļam vajadzēja iegriezties veikalā, izrādījās, ka paņemto pirkumu uz skeitborda īsti nav iespējams aizvest.
Nācās atgriezties mājās, kāpt automašīnā un tos pašus dažus kilometrus mērot vēlreiz.
“Tajā brīdī es iedomājos - man taču ir četri riteņi. Es varētu ar to kaut ko normāli vest. Līdz veikalam ir tikai divi kilometri, bet man jābrauc atpakaļ pēc mašīnas,” TVNET intervijā atceras Jurgelis.
Ideja par praktiskāku braucamo sakrita ar Rīgā organizētu hakatonu sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta iniciatīvu “EIT Urban Mobility” un Rīgas Domi. Sarunas ar mentoriem palīdzēja saprast, ka problēma nav tikai viena cilvēka neērtais brauciens uz veikalu.
Jau hakatona laikā cilvēki sacījuši: kad būs gatavs, dod ziņu - mums tādu vajag.
Tas kļuva par pirmo apliecinājumu, ka no izklaidei radīta braucamā varētu izaugt praktisks produkts.
“Es sākumā taustījos. Mēs negājām un neteicām klientiem, kas viņiem ir vajadzīgs. Mēs gaidījām, lai viņi paši pasaka, ko viņiem vajag,” stāsta uzņēmējs.
Prototips par 15 eiro ar kartupeļu kasti
Pirmais prototips nebija elegants. Jurgelis to raksturo kā “ļoti briesmīgu” konstrukciju, kas kopumā izmaksājusi aptuveni 15 eiro un izskatījusies pēc kartupeļu kastes uz riteņiem. Mērķis nebija radīt skaistu produktu. Mērķis bija pēc iespējas lētāk pārbaudīt, vai ideja vispār darbojas.
Ar šo prototipu komanda uzrunāja dažādus potenciālos lietotājus, līdz nonāca pie “Latvijas Pasta”.
Atbilde bija skaidra - idejiski tas ir tieši tas, ko uzņēmums meklē, tikai nepieciešams citāds izskats un profesionālāks izpildījums.
Tas deva impulsu sākt mērķtiecīgu produkta attīstību. Nevis izdomāt funkcijas kabinetā, bet soli pa solim veidot braucamrīku kopā ar potenciālajiem klientiem. Šobrīd “Bruntor” vairs nestrādā ar “Latvijas Pastu”, taču produkts savu vietu atradis citā segmentā - pilsētu uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmumos.
Starp klientiem un sadarbības partneriem ir Rīgas pašvaldība, “Rīgas meži” un citi pilsētvides uzturētāji. Uzņēmuma sniegtā informācija liecina, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība “Bruntor” sāka izmantot 2024. gadā “EIT Urban Mobility” projekta “Green Dash” ietvaros. Sākotnējais izmēģinājums pāraudzis ikdienas sadarbībā, tostarp līdz pat divu “Bruntor” vienību nomai.
Visbiežāk braucamrīku var sastapt Vecrīgā, kur to izmanto pilsētvides uzturēšanas darbos.
Sētniekam un pilsētas uzturēšanas darbiniekam līdz šim izvēle bieži bijusi vienkārša: visu maršrutu mērot kājām vai izmantot automašīnu. “Bruntor” piedāvā vidusceļu - nelielu, elektrisku un manevrētspējīgu transportlīdzekli, ar kuru iespējams pārvadāt darba piederumus un kravu, ātri nokļūt no vienas vietas citā un apstāties gandrīz jebkur.
“Vecrīgā var braukāt, vākt no zemes atkritumus, iztukšot miskastes un daudzos gadījumos pat nav jānokāpj no braucamā,” stāsta Jurgelis.
Uzvara, kuru pats nebija gaidījis
Uzņēmuma ceļš oficiāli sākās 2021. gadā. Toreiz Jurgelis ar skeitborda ideju pieteicās LIAA rīkotajā konkursā “Ideju kauss”. Viņš nekad iepriekš nebija prezentējis biznesa ideju un nebija piedalījies šāda veida konkursos.
“Es nekad nebiju nekur piedalījies. Nebiju prezentējis ne ideju, ne vispār kaut ko tādu darījis. Bet mēģināju izdarīt visu ko varēju, un kaut kādā jocīgā kārtā uzvarēju. Ar to arī viss iesākās,” viņš atceras.
Pēc pirmās uzvaras sekoja citi hakatoni un ideju konkursi. Komanda piedalījās arī “EIT Jumpstarter”, kur jaunie uzņēmēji varēja iegūt 10 000 eiro un starptautisku publicitāti.
Šoreiz uzvara vairs nebija nejaušība. Jurgelis trīs vai četras nedēļas intensīvi trenēja prezentāciju. Pēdējos mēģinājumos kolēģi apzināti trokšņoja, nepareizā secībā pārslēdza slaidus un centās viņu izsist no līdzsvara, lai konkursa dienā nekas vairs nespētu pārsteigt.
“Mēs mērķtiecīgi gājām uz uzvaru,” viņš saka.
Komanda konkursā uzvarēja, bet visu iegūto naudu līdz pēdējam centam ieguldīja uzņēmumā. Tolaik “Bruntor” veidoja divi cilvēki.
Vēlāk uzņēmums ieguva finansējumu Eiropas projektā, kas ļāva pieņemt darbā pirmos darbiniekus, sākt maksāt algas un pāriet no idejas attīstīšanas brīvajā laikā uz mērķtiecīgāku uzņēmuma veidošanu.
Jurgelis šo posmu raksturo kā organisku augšanu ar “nelielu Eiropas rociņu”, kas palīdzējusi uzņēmumam tikt uz priekšu. Šobrīd “Bruntor” skrejriteņus Rīgā veido piecu cilvēku komanda. To, ko iespējams, uzņēmums ražo pats, bet pārējās detaļas cenšas pasūtīt no Latvijas piegādātājiem.
“Ne tāpēc, ka tas vienmēr būtu lētāk, bet tāpēc, ka, pērkot citam no cita, mums visiem būs labāk,” savu pieeju iepriekš skaidrojis Jurgelis.
Vienā dienā no inovācijas par nelegālu braucamo
Ja uzņēmuma sākumā galvenais uzdevums bija pierādīt, ka produkts ir vajadzīgs, tad vēlāk lielākais šķērslis izrādījās nevis tehnoloģija vai klientu trūkums, bet regulējums.
Eiropas projekta īstenošanas laikā Latvijā mainījās transportlīdzekļu regulējums. Tā rezultātā “Bruntor”, kas līdz tam bija legāli izmantojams satiksmē, pēkšņi vairs neiekļāvās nevienā skaidri noteiktā kategorijā.
“Neapdomīgi mēs kļuvām nelegāli,” saka Jurgelis.
Tas izjauca sadarbības plānus, nobremzēja uzņēmuma attīstību un lika dibinātājam aptuveni pusotru gadu pavadīt sarunās ar politiķiem, ministriju pārstāvjiem un Saeimas Tautsaimniecības komisiju.
Viņa vēstījums bijis vienkāršs - uzņēmumam ir produkts, klientiem tas ir vajadzīgs, taču valsts noteikumi neļauj to izmantot.
“Es gāju pie visiem, ko satiku, un teicu: klausieties, man ir problēma. Es gribu strādāt, klientiem šo produktu vajag, bet jūs mums neļaujat,” viņš atceras.
Regulējuma problēma skāra ne tikai “Bruntor”, bet arī citus jaunus transportlīdzekļu veidus, kuriem pēc izmaiņām vairs nebija skaidra juridiskā pamata dalībai satiksmē. Galu galā noteikumus izdevās sakārtot, ļaujot šādus transportlīdzekļus reģistrēt, apdrošināt un izmantot tiesiskā veidā.
Tomēr regulējums joprojām ir viens no lielākajiem uzņēmuma izaicinājumiem.
Jurgelis uzskata, ka Latvijai kā mazai valstij būtu jābūt īpaši ātrai un elastīgai, lai vietējie uzņēmumi varētu konkurēt starptautiski. Taču praksē valstiski noteiktie inovāciju un klimatneitralitātes mērķi ne vienmēr sakrīt ar pieņemtajiem noteikumiem.
“Mēs sakām, ka gribam zaļu, klimatneitrālu Rīgu, bet ar regulējumu panākam, ka uzņēmumam atkal ir izdevīgāk braukt ar busiņu,” viņš norāda.
Mazs elektrisks transportlīdzeklis ir vērtīgs tieši tāpēc, ka var izmantot īsākus ceļus, piekļūt gājēju zonām un ātri apstāties. Ja tam atļauts pārvietoties tikai kopējā automašīnu plūsmā, daļa šo priekšrocību pazūd.
“Cik klientu, tik modeļu”
“Bruntor” nav viens universāls produkts ar vienādu kravas kasti visiem lietotājiem.
Platforma ir kopīga, taču virsbūve un aprīkojums tiek pielāgots konkrētajam darbam. Ir modeļi ar atvērtām kravnesības platformām, slēdzamiem nodalījumiem un pat ledusskapja risinājumu.
“Cik klientu, tik modeļu,” uzņēmuma pieeju raksturo Jurgelis.
Braucamrīks ar vienu uzlādi atkarībā no konfigurācijas spēj nobraukt līdz 100 kilometriem un pārvadāt līdz 120 kilogramiem kravas. Tas aizņem aptuveni tikpat daudz vietas kā kravas velosipēds, taču ir stabilāks un piemērots arī cilvēkiem, kuriem braukšana ar divriteni būtu sarežģīta.
Daudzi tā lietotāji ir vecāka gadagājuma darbinieki, kuri veic piegādes vai teritoriju uzturēšanas darbus un kuriem var nebūt autovadītāja apliecības.
Produkts sevišķi piemērots maršrutiem, kuros ir daudz pieturu, šauras ielas un apgrūtināta automašīnas novietošana. Tas var būt pilsētas centrs, parks, pastnieka maršruts vai slimnīcas gaiteņi.
Nesen divas “Bruntor” vienības piegādātas slimnīcai Maltā. Tur ar to paredzēts pārvietoties gan pa teritoriju, gan iekštelpās, vedot veļu, ūdeni un citas kravas.
Slimnīcas koridoru kopējais garums sasniedz vairākus kilometrus. Tas nozīmē, ka darbinieki ikdienā pavada ievērojamu laiku, vienkārši stumjot ratiņus no vienas vietas uz citu. Elektrisks kravas transportlīdzeklis šo darbu var padarīt gan ātrāku, gan fiziski vieglāku.
“Visur, kur darbiniekam ir jāiet tālu, bet busiņš neder un velosipēds nav ērts, ir vieta šādam risinājumam,” skaidro Jurgelis.
Uzņēmums pašlaik darbojas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, bet pirmie braucamrīki nonākuši arī tālākos tirgos.
“Viņš savu produktu dēvē par “Ziemeļu skrejriteni”.
Lielākais sasniegums - uzņēmums joprojām ir “dzīvs”
Uz jautājumu par lielāko sasniegumu Jurgelis nesāk ar balvām, apgrozījumu vai eksporta valstīm.
“Es teiktu, ka lielākais sasniegums ir tas, ka mēs vēl esam,” viņš saka.
Uzņēmuma ceļā bijuši “masīvi akmeņi” - regulējuma maiņa, sarežģīts finansējums, konservatīvs tirgus un nepieciešamība nepārtraukti pierādīt, ka neparastais braucamrīks patiešām strādā.
Ir bijušas dienas, kad šķitis: kādēļ vispār rīt atkal nākt uz darbu? Tad pienāk ziņa no klienta: “Raimond, šis ir superīgs braucamais. Paldies tev! Un tajā brīdī liekas - jā, īstenībā mēs darām pareizo lietu,
- viņš atzīst.
Šādas atsauksmes uzņēmējam ir ne tikai patīkams novērtējums. Tās apliecina, ka produkts risina reālu cilvēku ikdienas problēmu.Vienlaikus jauna pārvietošanās veida ieviešana prasa lauzt ieradumus.
Daļai potenciālo lietotāju pirmais šķērslis nav braucamrīka cena vai tehniskās īpašības, bet sajūta, ka uz ielas ar neierastu transportlīdzekli viņi izskatīsies savādi.
“Ko par mani teiks? Ko priekšnieks nodomās?” tipisko reakciju raksturo Jurgelis.
Ir arī uzņēmumi, kuri uzreiz paziņo, ka šādu risinājumu nekad nepirks. Jurgelis šīs durvis neuzskata par slēgtām uz visiem laikiem. Kad skeptiķi redzēs, ka konkurenti ar kravas skrejriteņiem strādā ātrāk un lētāk, attieksme var mainīties.
“Matemātika ir pārāk laba, un tāpēc citi tai netic,” viņš secina.
Reizēm transportlīdzekli vēlas ieviest vadība, bet pret pārmaiņām iebilst darbinieki. Ja ar jauno braucamo iespējams paveikt piecas reizes vairāk, cilvēks var secināt: alga jau no tā nemainīsies, tad kādēļ strādāt ātrāk?
Tas, ka darbs kļūst fiziski vieglāks, ne vienmēr uzreiz maina attieksmi.
Pamanīti pasaulē, bet izaugsmei vajadzīga kapacitāte
Viens no starptautiski nozīmīgākajiem “Bruntor” sasniegumiem bijusi nominācija pasaules viedo pilsētu izstādē “Smart City Expo” Barselonā.
Uzņēmums tika izvirzīts mobilitātes inovāciju kategorijā. Uzvarēt neizdevās - balvu ieguva Turcijā radīts tramvajs, kurā iespējams pārvadāt velosipēdus. Tomēr jaunam Latvijas uzņēmumam pati nominācija starp pasaules mobilitātes risinājumiem bija būtisks novērtējums.
Komanda vairākus gadus pēc kārtas devusies uz izstādi Barselonā. Tur sastapti potenciālie klienti, partneri un pilsētu pārstāvji. Taču Jurgelis pragmatiski atzīst: vienā brīdī jāizvērtē, vai atkārtota dalība izstādē sniedz pietiekamu atdevi.
“Visiem ir interesanti, visiem šķiet forši, bet beigās man ir jāmaksā rēķini,” viņš saka.
Starptautiskā uzmanība reizēm atnākusi arī negaidīti. Gatavojoties olimpiskajām spēlēm, uzņēmums saņēmis uzaicinājumu no Itālijas pārstāvjiem pārrunāt iespējamu sadarbību.
Tālāk tā neattīstījās, jo “Bruntor” tobrīd bija pārāk mazs, lai spētu izpildīt tik liela mēroga pasūtījumu. Tieši spēja pāriet nākamajā līmenī pašlaik ir viens no lielākajiem jautājumiem.
Lai ražotu vairāk, vajadzīga lielāka komanda, plašākas telpas, vairāk materiālu un apgrozāmo līdzekļu. Fiziska produkta uzņēmumā izaugsme nav panākama tikai ar vēl vienu programmētāju un strauji augošu lietotāju skaitu.
“Ir vajadzīgi cilvēki, telpas, materiāli - vajag daudz un dažādās vietās ieguldīt, lai varētu augt,” saka Jurgelis. Tādēļ “Bruntor” līdz šim attīstījies salīdzinoši lēni un organiski, rūpīgi sabalansējot ambīcijas ar pieejamo kapacitāti.
Kāpēc uzņēmumam neder visi jaunuzņēmumu padomi
Finansējuma piesaiste fiziska produkta jeb aparatūras uzņēmumam atšķiras no programmatūras jaunuzņēmuma attīstīšanas.
Daudzās akseleratoru un apmācību programmās uzņēmējiem māca masveidā uzrunāt investorus, ātri pārbaudīt ideju un mērogot produktu ar salīdzinoši nelielām papildu izmaksām.
Jurgelis uzskata, ka šie padomi var būt vērtīgi, taču tos ne vienmēr iespējams tieši attiecināt uz uzņēmumu, kas ražo fizisku transportlīdzekli.
Mobilitātes tirgus ir konservatīvs. Investoru, kuri patiešām iegulda aparatūras un mobilitātes risinājumos, ir salīdzinoši maz. Turklāt katrai jaunai vienībai nepieciešami materiāli, ražošanas darbs, telpas un nauda vēl pirms produkts nonācis pie klienta.
“Nevar vienkārši paņemt vēl vienu cilvēku un iegūt 50 000 jaunus lietotājus. Aparatūrā katrai izaugsmei vajag fizisku ieguldījumu,” viņš skaidro.
Uzņēmuma darbību palīdz finansēt arī aizdevumi. Jurgelis stāsta, ka “Bruntor” veiksmīgi sadarbojas ar “Altum” - aizņemas līdzekļus, atmaksā un nepieciešamības gadījumā aizņemas nākamajam attīstības posmam.
LIAA kā uzņēmuma “krustmāte”
Runājot par “Bruntor” attiecībām ar LIAA, Jurgelis meklē piemērotu salīdzinājumu.
“Varbūt LIAA mums ir kā tēvs vai krustmāte - nezinu, kurš vārds būtu pareizāks,” viņš saka.
Bez pirmās uzvaras “Ideju kausā” uzņēmums, iespējams, nemaz nebūtu izveidots. Tieši šis konkurss deva pirmo ārējo apliecinājumu, ka idejai ir potenciāls. Tam sekoja citi hakatoni, balvas un programmas, kuru finansējumu komanda pilnībā ieguldīja uzņēmumā.
Vēlāk sadarbība ar LIAA turpinājās citos veidos.
“Bruntor” darbojas LIAA biznesa inkubatorā, kas uzņēmumam devis gan zināšanas un mentoru palīdzību, gan finansiālu atbalstu produktu attīstīšanai. Inkubatora finansējums ļauj iegādāties materiālus, attīstīt prototipus un veikt citas ar izaugsmi saistītas aktivitātes.
“Tagad mēs esam LIAA inkubatorā, un tas mums iedod nākamo augšanas ātrumu. Tas nav tikai par apmācībām - ļoti būtisks ir arī finansiālais atbalsts,” uzsver Jurgelis.
Uzņēmums izmanto arī LIAA atbalstu dalībai ārvalstu izstādēs. Fiziska produkta nogādāšana uz starptautisku izstādi, stenda izveide, ceļa un uzturēšanās izdevumi var veidot ievērojamu summu. Daļējs šo izmaksu segums ļauj uzņēmumam nonākt vietās, kur iespējams satikt ārvalstu pilsētu, slimnīcu, piegādes uzņēmumu un investoru pārstāvjus.
Eiropas projekta ietvaros piesaistītās investīcijas savukārt ļāvušas “Bruntor” iegūt jaunuzņēmuma statusu. Tas devis iespēju izmantot darbaspēka nodokļu atvieglojumus un ierobežota budžeta apstākļos darbiniekiem piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.
“Tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts. Mēs to patiešām ļoti novērtējam,” saka uzņēmējs.
Attiecības ar LIAA kļuvušas abpusējas. Jurgelis pats darbojies kā mentors, daloties ar jaunajiem uzņēmējiem pieredzē, kas uzkrāta konkursos, finansējuma piesaistē, produkta izstrādē un darbā ar valsts institūcijām.
Viņš piedalījies arī “Ideju kausa” un citu LIAA pasākumu mentoringā, tādējādi daļu savulaik saņemtā atbalsta nododot tālāk nākamajiem uzņēmējiem.
“Ir vienkārši jāsāk”
Jurgelis nevēlas radīt priekšstatu, ka pieteikšanās atbalsta programmām vienmēr ir vienkārša vai ka katrs instruments būs piemērots ikvienam uzņēmumam.
Dažādos attīstības posmos vajadzības atšķiras.
Pavisam jaunam uzņēmējamnozīmīga var būt pirmsinkubācija, praktiski padomi un pirmie kontakti. Uzņēmumam, kuram jau ir produkts un apgrozāmie līdzekļi, inkubatora finansējums var palīdzēt būtiski paātrināt attīstību. Savukārt nobriedušākam uzņēmumam vērtīgs var būt ekspertu vai eksporta atbalsts un dalība starptautiskās izstādēs.
Taču viņa galvenais padoms ir vienkāršs - ir jāsāk.
“Viss nav tik sarežģīti, kā sākumā izskatās. Pirmajā reizē var būt daudz jautājumu, bet LIAA vienmēr ir pretī cilvēks, kurš grib palīdzēt,” viņš saka.
Ja uzņēmējs kaut ko nezina, tas neesot iemesls neko nedarīt. “Ir jāiet un jādara. Ja nezini, tad dari nezinot. Nevajag atrunāties,” viņš saka.
Jurgelis atzīst, ka pats, visticamāk, nezina pat par visiem uzņēmējiem pieejamajiem atbalsta instrumentiem. Viņš pārzina tos, kurus pats ir atradis un izmantojis.
Taču ar to bijis pietiekami, lai no skeitborda un 15 eiro vērtas kartupeļu kastes konstrukcijas izaugtu līdz produktam, ko izmanto Latvijas pilsētās, Igauņu parkos un Maltas slimnīcas gaiteņos.
“Atbalsts viennozīmīgi ļauj izdarīt vairāk. Iespējas vienkārši ir jāizmanto,” viņš secina.
Informācija uzņēmējiem
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām - sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Raksts tapis sadarbībā ar LIAA.
Projekts tiek līdzfinansēts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.4. pasākumu "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros.
