Lai gan graudu cenas pašlaik ir ļoti labas, Latvijas zemniekiem lieli ienākumi nav gaidāmi, ziņo Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
Viņa teica, ka graudu cenas biržās ir ļoti svārstīgas, taču patlaban tās esot ļoti labas. "Pagājušajā gadā bija laba cena, gadu iepriekš bija pavisam zema – zem 100 latiem par tonnu kviešu, taču šogad ir vēl augstāka par pagājušā gada cenu [attiecīgajā periodā]," sacīja Gulbe, taču piebilda, ka graudu cenas precīzi ir grūti pateikt, jo graudu kvalitātes normas ir dažādas. "Bet aptuveni 140 latu par tonnu ir.. Tas skaitās ļoti labi. Protams, ir bijušas rekordcenas – 180 latu par tonnu –, bet tās ir bijušas īslaicīgi," minēja LTVC vadītāja.
"Problēma Latvijas zemniekiem ir tā, ka nebūs ko nokult, lai gan cenas ir labas," atzina Gulbe un prognozēja cenu nesamazināšanos, jo arī Amerikā karstums vēl turpinās, kas nozīmē ne īpaši labas ražas. "Vēl nav zināms par Krieviju, taču arī mums nav labi, jo tas, ka katru dienu līst, ir ļoti slikti. Un tie, kam rudzi ir gatavi, ir jāuztraucas, jo rudzi lietus dēļ pa dienām zaudē pārtikas kvalitāti – tie vārpās sadīgst, savukārt rapši izbirst," paskaidroja LTVC vadītāja.
Pašlaik, lai gan daudzas kultūras ir gatavas, lietus dēļ tās netiek kultas. Gulbe norādīja, ka pēc spēcīga lietus lauksaimnieki dubļu dēļ nevar uzbraukt ar kombainiem uz lauka. "Ar katru dienu laukiem ilgāk jāžūst – ja, piemēram, jūlijā uzlīst, tad ātrāk var tikt uz tīruma, nekā ja uzlīst augusta beigās, jo tad nežūst," klāstīja LTVC vadītāja.
Tāpat Gulbe atgādināja, ka daudziem Latvijas lauksaimniekiem šogad vajadzēja arī pārsēt un piesēt ziemāju laukus. "Līdz ar to nav laba kārtība sanākusi – ziemāji parasti ir agrāk gatavi, un tos var kult agrāk, bet, tā kā tie nobeidzās ziemā, tad piesēja ar vasarājiem un tad tā sēja nesanāca īsti kvalitatīva, jo nebija labas sēklas, un tagad arī visi gatavi nāks vienlaicīgi," paskaidroja LTVC vadītāja un piebilda, ka parasti ražas novākšanas periods sākas ar ziemājiem, kas dod arī stabilākas ražas un agrāk izaug garāks. "Tagad arī šī ir liela problēma," atzina Gulbe, taču uzsvēra, ka Vidzemes un Latgales lauksaimniekiem ir izredzes novākt rapša rekordražas. "Tomēr dažiem ir izredzes nokult rapša rekordražas – Vidzemē un Latgalē – pat piecas tonnas no hektāra. Tas ir ļoti labs rādītājs," teica LTVC vadītāja un piemetināja, ka rapši šajos reģionos labāk pārziemojuši.
LTVC ir izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Kopš 2004.gada 1.maija LTVC ir uzdots vākt, apkopot un sniegt Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības politikas veidošanai ‒ lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.