Klausījos , bet tikai kā interesantus izteikumus . Ekonomikas analīzes tur nebija. Īpatni ,bet nedēļām ilgi neviens neatklāj ,kas par lietu , kāpēc cenas DUS neatsaucas uz biržas jēlnaftas kritumu ? 1) Latvija naftu nepērk un ar bareliem neoperē . 2) Pie mums nonāk cena kuru sauc par produktu tirgus Platts cenu . 3) Starptautiskie kontrakti ir cena par tonnu , DUS cena ir par litru . 1 tonnā 95 , 98 benzīna ir atkarībā no temperatūras ( standarta temperatūra aprēķiniem 15 grādi C ) , blīvuma 1320 -1350 litri . dīzeļdegviela - blīvuma atšķirības ir lielākas 1 tonnā - 1170 - 1220 litri . Tieši blīvums rada emocionālo uztveri ,ka dīzelis ir it kā dārgāks nekā tonnu cena. Pārrēķiniem no barela tonnās kalpo ASTM tabulas. Platts produktu cena nav biržas cena ,to nosaka pirkšanas /pārdošanas darījumu uzskaites kombinācija ,ko apzīmē kā " market assessment" . Uztveres emocijas Latvijā rodas no tā , ka cilvēki neredz lielumu ,kas "krīt vai ceļas" atsevišķi ,jo cenā ir vismaz 50% nodokļi ,kuru lielums cenā gandrīz nemainās . Kā piemērs var kalpot gadījums ,ja cena krīt par 100$ tonnā ,tad litra cena DUS mainās par ap 8 centiem !!! DUS pelņa Latvijā vidēji ir tikai 3 centi litrā. Netiek ņemts vērā ,ka 3 centi cenā ir rezervju glabāšanas izmaksās + 3 centi ko prasa finansisti par norēķinu karšu izmantošanu .
Būtiskais kas jāņem vērā Latvijā . Vakar ( 17.04.) jēlnaftas ( crude oil) cena WTI no 92,44 nokrita līdz 85,57 dolāriem par barelu , Šīs cenas izmaiņa līdz Eiropas naftas produktu Platts cenai vidēji nonāk pēc 2 nedēļām , līdz DUS cenai pie sūkņa pēc 3 nedēļām . Jāņem vērā transporta ,pārstrādes ,glabāšanas laiks . Dīzeļdegvielas cena Eiropā "turas" augstu , tādēļ , ka Eiropā trūkst šī produkta ieguves jaudas un 20% tika importēti no Tuvajiem Austrumiem. Vel sarežģītāk ir ar aviācijas degvielu ,to Eiropa importēja no TA līdz 75% apjoma .
Komentāri: Strautiņš nosauc aktuālus "katastrofālas politikas teātra piemērus" Latvijā
Meklējat meiteni uz vienu nakti💋? Laipni lūgti - Xmeet.Club
Klausījos , bet tikai kā interesantus izteikumus . Ekonomikas analīzes tur nebija. Īpatni ,bet nedēļām ilgi neviens neatklāj ,kas par lietu , kāpēc cenas DUS neatsaucas uz biržas jēlnaftas kritumu ? 1) Latvija naftu nepērk un ar bareliem neoperē . 2) Pie mums nonāk cena kuru sauc par produktu tirgus Platts cenu . 3) Starptautiskie kontrakti ir cena par tonnu , DUS cena ir par litru . 1 tonnā 95 , 98 benzīna ir atkarībā no temperatūras ( standarta temperatūra aprēķiniem 15 grādi C ) , blīvuma 1320 -1350 litri . dīzeļdegviela - blīvuma atšķirības ir lielākas 1 tonnā - 1170 - 1220 litri . Tieši blīvums rada emocionālo uztveri ,ka dīzelis ir it kā dārgāks nekā tonnu cena. Pārrēķiniem no barela tonnās kalpo ASTM tabulas. Platts produktu cena nav biržas cena ,to nosaka pirkšanas /pārdošanas darījumu uzskaites kombinācija ,ko apzīmē kā " market assessment" . Uztveres emocijas Latvijā rodas no tā , ka cilvēki neredz lielumu ,kas "krīt vai ceļas" atsevišķi ,jo cenā ir vismaz 50% nodokļi ,kuru lielums cenā gandrīz nemainās . Kā piemērs var kalpot gadījums ,ja cena krīt par 100$ tonnā ,tad litra cena DUS mainās par ap 8 centiem !!! DUS pelņa Latvijā vidēji ir tikai 3 centi litrā. Netiek ņemts vērā ,ka 3 centi cenā ir rezervju glabāšanas izmaksās + 3 centi ko prasa finansisti par norēķinu karšu izmantošanu .
Būtiskais kas jāņem vērā Latvijā . Vakar ( 17.04.) jēlnaftas ( crude oil) cena WTI no 92,44 nokrita līdz 85,57 dolāriem par barelu , Šīs cenas izmaiņa līdz Eiropas naftas produktu Platts cenai vidēji nonāk pēc 2 nedēļām , līdz DUS cenai pie sūkņa pēc 3 nedēļām . Jāņem vērā transporta ,pārstrādes ,glabāšanas laiks . Dīzeļdegvielas cena Eiropā "turas" augstu , tādēļ , ka Eiropā trūkst šī produkta ieguves jaudas un 20% tika importēti no Tuvajiem Austrumiem. Vel sarežģītāk ir ar aviācijas degvielu ,to Eiropa importēja no TA līdz 75% apjoma .
Komentēt