Lauksaimnieki necer uz labu graudaugu ražu

Šogad graudaugu raža nebūs ļoti laba. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS sacīja, ka ilgstošais sausums, kas šovasar bija, ir kaitējis sējumiem. "Ilgstošais sausums, kas bija, mazliet pabojāja ražu, līdz ar to rekordražas nebūs," atzina Jansons, taču piebilda, ka pagājušajā gadā graudaugu raža Latvijā bija ļoti slikta.

Pēc viņa teiktā, šogad labāka raža nekā pērn gaidāma Vidzemē.

Jansons gan nevēlējās prognozēt, par cik lielāka raža šogad varētu būt, salīdzinot ar pagājušo gadu. "Kad raža ir klētī, tad var skaitīt. Jo uz lauka var būt ļoti laba, bet, ja nevar novākt, tad nav nekā," paskaidroja LLKA valdes priekšsēdētājs.

Šogad atsevišķās vietās labības laukos arī izplatījušās slimības, taču Jansons norādīja, ka izteikti tās parasti parādās vien sezonas beigās un patlaban par slimībām vēl neesot jāsatraucas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS atzina, ka pašlaik ir ļoti labi redzama ziemas ietekme uz sējumiem. "Ir ļoti labi redzams ziemas iespaids – tur, kur bija tukšās vietas, ir piedzīti augi klāt, līdz ar to ir zaļa masa," sacīja Lazdiņš un prognozēja, ka būs apgrūtinoši veikt kulšanas darbus. "Domāju, ka bez kaut kādiem retardantiem šogad būs grūti iztikt," teica "Zemnieku saeimas" vadītājs un paskaidroja, ka retardanti ir pesticīdi, kas veicina augu nogatavošanos vai žāvēšanu.

Lazdiņš uzsvēra, ka šogad raža nebūs laba. "Nebūs nekāda labā raža. Būs par kādiem 30% zemāk nekā normālā gadījumā, tas jau bija pavasarī redzams," apliecināja lauksaimnieks un piebilda, ka Zemgales pusē raža būs mazāka arī, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Tomēr "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs pieļāva, ka Latgalē raža šogad būs labāka nekā pērn. "Iepriecē fakts, ka Latgalē raža plānojas būt labāka nekā pagājušajā gadā, un ziemas rapsis šogad padevies vislabākais Latgalē," klāstīja Lazdiņš, taču piemetināja, ka citos reģionos raža ir prognozējama sliktāka nekā pērn.

Biedrības vadītājs apliecināja, ka šogad par graudaugu slimībām lauksaimniekiem nav daudz jāsatraucas. "It kā šogad ir mazāk slimību, tā kā tie augi ir retāki," teica Lazdiņš un piebilda, ka šogad graudaugu slimības ir izplatījušās mazāk nekā citus gadus.

Jau vēstīts, ka jūnija sākumā karstais un sausais laiks kaitēja sējumiem. Savukārt aukstās ziemas dēļ liela daļa ziemāju sējumu iznīka, un lauksaimniekiem tos vajadzēja pārsēt.

Ziņots arī, ka Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti šogad prognozē graudaugu un rapšu sējumu kopplatības saglabāšanos pērnā gada līmenī. Latvijā 2010.gadā lauksaimniecības kultūru kopējā apsētā platība, pēc provizoriskiem datiem, samazinājusies par 16,2 tūkstošiem hektāru jeb 1,5%, salīdzinot ar 2009.gadu, un bija 1095,8 tūkstoši hektāru.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais