Naudas vējš , tā nav Latvijas vai pat ES problēma . Šis vējš visai īpatni pūš pasaules naudas dzimtenē ASV. Lai uzturētu vilkmi ,tur vismaz 5 pēdējos gadus veidojas valsts kapitālisma jauns paveids par kuru Latvijā nerunā ,laikam jau nesaprot un izliekas neredzam . Lai stiprinātu valsts kritiskās tehnoloģijas un vērtību ķēdes , pieņemti virkne likumu ,kā CHIPS and Science Act , America's AI Action Plan un citi . To izpildei virzīti virkne speciāli adresētu investīciju ,lielākā pakete 106 miljardi $ apjomā .Pamatā viss norit ap mākslīgā intelekta speciālo "čipu" izstrādes organizēšanu un paplašināšanu , datu centru , skaitļošanas jaudu attīstīšanas mērogu paplašināšanu . Pie mums neanalizē programmu kas aptver darba tirgus transformācijas dažādus aspektus. Eiropā dzīvojot regulēšanas programmu pasaulē , neuztver ASV ekonomiskas pozicionēšanas jauno programmu , tās centrālā doma - kritisko tehnoloģisko ražotņu atgriešana un attīstība ASV. Te priekšplānā Taivānas - 2,3,5 nanometru pusvadītāju bloku ražotņu pārcelšana uz ASV vairāk nekā 120 miljardu dolāru izmaksu apjomā . Amerika Pirmajā vietā - nozīmē turienes biznesa konkurētspējas valsts atbalstu un tehnoloģiskās līderības nostiprināšanu visā pasaulē .
Nezinu kur Rajevskis saskata attīstības un ienākumu pieauguma iespējas. Pie mums neviens nekad nesāk ar IKP struktūras apskatu un faktu ,ka 66% IKP struktūrā veido Pakalpojumu sektors. Tas nozīmē ,ka ienākumu masas pieaugumu nevar sniegt klasisks industriālais paātrinājums . Ekonomikā šī daļa aizņem 18,5% un nav ne mazāko pazīmju ,ka mūsu MVU varētu visaptveroši automatizēties un robotizēties ,teiksim D-Korejas mērogā ,kur virs 1000 industriālo robotu uz 10000 strādājošiem ,kad ES pat 250 skaitās daudz. Lai arī pasaules tirgus jau 2 miljardu $ apjomā ,pie mums nav nekas dzirdēts par mākoņ - robotu ieviešanas centieniem . Tie ir roboti kuru elektroniskā vadība atrodas pasaules datu mākonī , parasti ASV , jo tās kontrole 85% makondatošanas pasaules tirgu . ES tikai 5% šī tirgus un ir atpalikušas par 5-7 gadiem . Uzskatu ,ka ir 2 jomas , IT un digitālie pakalpojumi kā valsts eksports un transporta pakalpojumi -ne kravas , bet digitālā kravu vietu izsekošana ,apdrošināšana un loģistikas pakalpojumu eksports , var būt tās pakalpojumu nozares kuru attīstība var Latvijai dot ienākumu ievērojamu pieaugumu jau tuvākajā laikā .
Komentāri: Filips Rajevskis par gaidāmo ekonomikā: Naudas vējš pūš, bet vesela rinda vēja radītāju ir tādi šaubīgi
Naudas vējš , tā nav Latvijas vai pat ES problēma . Šis vējš visai īpatni pūš pasaules naudas dzimtenē ASV. Lai uzturētu vilkmi ,tur vismaz 5 pēdējos gadus veidojas valsts kapitālisma jauns paveids par kuru Latvijā nerunā ,laikam jau nesaprot un izliekas neredzam . Lai stiprinātu valsts kritiskās tehnoloģijas un vērtību ķēdes , pieņemti virkne likumu ,kā CHIPS and Science Act , America's AI Action Plan un citi . To izpildei virzīti virkne speciāli adresētu investīciju ,lielākā pakete 106 miljardi $ apjomā .Pamatā viss norit ap mākslīgā intelekta speciālo "čipu" izstrādes organizēšanu un paplašināšanu , datu centru , skaitļošanas jaudu attīstīšanas mērogu paplašināšanu . Pie mums neanalizē programmu kas aptver darba tirgus transformācijas dažādus aspektus. Eiropā dzīvojot regulēšanas programmu pasaulē , neuztver ASV ekonomiskas pozicionēšanas jauno programmu , tās centrālā doma - kritisko tehnoloģisko ražotņu atgriešana un attīstība ASV. Te priekšplānā Taivānas - 2,3,5 nanometru pusvadītāju bloku ražotņu pārcelšana uz ASV vairāk nekā 120 miljardu dolāru izmaksu apjomā . Amerika Pirmajā vietā - nozīmē turienes biznesa konkurētspējas valsts atbalstu un tehnoloģiskās līderības nostiprināšanu visā pasaulē .
Nezinu kur Rajevskis saskata attīstības un ienākumu pieauguma iespējas. Pie mums neviens nekad nesāk ar IKP struktūras apskatu un faktu ,ka 66% IKP struktūrā veido Pakalpojumu sektors. Tas nozīmē ,ka ienākumu masas pieaugumu nevar sniegt klasisks industriālais paātrinājums . Ekonomikā šī daļa aizņem 18,5% un nav ne mazāko pazīmju ,ka mūsu MVU varētu visaptveroši automatizēties un robotizēties ,teiksim D-Korejas mērogā ,kur virs 1000 industriālo robotu uz 10000 strādājošiem ,kad ES pat 250 skaitās daudz. Lai arī pasaules tirgus jau 2 miljardu $ apjomā ,pie mums nav nekas dzirdēts par mākoņ - robotu ieviešanas centieniem . Tie ir roboti kuru elektroniskā vadība atrodas pasaules datu mākonī , parasti ASV , jo tās kontrole 85% makondatošanas pasaules tirgu . ES tikai 5% šī tirgus un ir atpalikušas par 5-7 gadiem . Uzskatu ,ka ir 2 jomas , IT un digitālie pakalpojumi kā valsts eksports un transporta pakalpojumi -ne kravas , bet digitālā kravu vietu izsekošana ,apdrošināšana un loģistikas pakalpojumu eksports , var būt tās pakalpojumu nozares kuru attīstība var Latvijai dot ienākumu ievērojamu pieaugumu jau tuvākajā laikā .
Komentēt