Fliks Igaunijas laikrakstam noliedz, ka izpumpē naudu no "airBaltic"

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" nosaucis par nepamatotām runas, ka viņš, iespējams, izpumpē naudu no lidsabiedrības.

Nauda neaizplūst no "airBaltic" un neieplūst ārzonas uzņēmumos, Fliks teicis intervijā, kas trešdien publicēta "Eesti Paevaleht".

Viņš laikrakstam uzsvēris, ka Latvijas valdības pasūtītais audits esot pierādījis, ka runas un aizdomas, ka "airBaltic" zaudējumi radušies, jo kompānijas līdzekļi tiek noplūdināti, ir "pilnīgas muļķības".

Fliks sacījis, ka jau ilgu laiku ir runājis par nepieciešamību atjaunināt lidsabiedrības tehnisko parku.

Tāpat "airBaltic" izpilddirektors atzinis, ka komunikācija starp viņu un satiksmes ministru Uldi Auguli "ir ļoti skaidra un kopā mēs skatāmies nākotnē".

Tomēr dažiem politiķiem Latvijā ir citi plāni par "airBaltic" nākotnes darbību un, piemēram, ir vēlme nomainīt kompānijas īpašniekus, klāstījis Fliks. "Es šeit nerunāju par valsti kopumā vai valdību, tā ir tikai viena cilvēku grupa," viņš norādījis.

Tāpat Fliks "Eesti Paevaleht" atzinis, ka iespējama arī maršrutu slēgšana. "Ir vairāki maršruti, kurus slēgsim, bet tas ir saistīts tikai ar ekonomisko situāciju konkrētajos galamērķos," viņš paskaidrojis, kā piemērus minot Ammānu, Beirūtu un Atēnas. Savukārt reisi uz Skandināviju netiks mainīti vai slēgti, uzsvēris "airBaltic" vadītājs.

Teorētiski ir trīs "airBaltic" nākotnes attīstības scenāriji, Igaunijas laikrakstam norādījis Fliks. Viens scenārijs ir, ka valsts pārdod savas daļas lidsabiedrībā, otrs – samazina savu daļu līdz 50%, bet trešais scenārijs, kuru pats Fliks esot pagājušajā vasarā ierosinājis Latvijas valdībai, esot "airBaltic" akciju kotēšana biržā. Fliks piebildis, ka lēmums par trešā varianta iespējamību Latvijā ir gaidāms 15.jūlijā.

Atbildot uz jautājumu, cik Fliks būtu gatavs maksāt par "airBaltic" akcijām, viņš atzinis, ka galvenais jautājums ir par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, nevis valstij piederošo akciju nopirkšanu.

Fliks Igaunijas laikrakstam atteicies komentēt lidsabiedrības gada pirmo mēnešu finansiālos rādītājus, sakot, ka kompānija nekad nav komentējusi savu finansiālo situāciju gada vidū.

Aviobizness ir sezonāls, un lielākā naudas plūsma tajā ir no aprīļa līdz oktobrim, klāstījis Fliks.

Jau vēstīts, ka Latvijas valdība 28.jūnijā vienojās pieaicināt finanšu ekspertu, kas izvērtēs "airBaltic" audita ziņojumu un sniegs redzējumu par tālākajiem risinājumiem, tostarp aviokompānijas likviditātes nodrošināšanai. Tas, cik lieli ieguldījumi būtu nepieciešami, lai nodrošinātu "airBaltic" likviditāti, netiek pagaidām atklāts.

Pēc satiksmes ministra Auguļa teiktā, "airBaltic" zaudējumi 2011.gada piecos mēnešos veido aptuveni 13 miljonus latu. Saistībā ar zaudējumiem "airBaltic" akcionāru sapulcē 25.jūlijā varētu tikt vērtēta gan iespēja samazināt Flika atalgojumu, gan aviokompānijas vadības atbildība kopumā.

Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars 10.jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, situācija "airBaltic" nav iepriecinoša un kompānija ir tuvu maksātnespējai. Pēc viņa teiktā, "airBaltic" šogad pirmajos četros mēnešos ir strādājis ar 18 miljonu latu zaudējumiem.

Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā. "airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder "airBaltic" prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Video