Pirmajā pusgadā darba vietās notikuši 569 nelaimes gadījumi; visbiežāk kokapstrādē

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā darba vietās notikuši 569 nelaimes gadījumi, tostarp visvairāk nelaimes gadījumu notiek kokapstrādē, ziņo Valsts darba inspekcijas (VDI) Starporganizāciju sadarbības nodaļas vadītāja Baiba Auzāne.

Viņa informēja, ka atbilstoši VDI operatīvajiem datiem 2011.gada pirmajā pusgadā darba vietās notikuši 569 nelaimes gadījumi, no kuriem uz izmeklēti 90 smagi un 17 letāli nelaimes gadījumi.

Visvairāk nelaimes gadījumu notikuši kokapstrādē – 64, tajā skaitā 11 nelaimes gadījumi bija smagi un četri letāli. "Kokapstrāde arī pērnā gada tādā pašā laika periodā kopējo nelaimes gadījumu skaita ziņā bija riskantāko nozaru līderpozīcijā (60 nelaimes gadījumi), taču pērnā gada pirmajā pusgadā letāli nelaimes gadījumi šīs nozares uzņēmumos netika reģistrēti," atzina Auzāne.

Viņa arī norādīja, ka kokapstrāde atrodas pastiprinātā VDI uzraudzībā - gadu no gada tiek rīkoti preventīvi apsekojumi ar mērķi pievērst darba devēju uzmanību nepieciešamībai sakārtot darba vietas atbilstoši darba aizsardzības prasībām, taču darba drošības situācija šajā sektorā uzlabojas lēni. Šogad februārī un martā veiktajās pārbaudēs apsekoti 156 kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumi visā Latvijā. Pārbaužu laikā VDI apturējusi deviņu iekārtu darbību, jo tās apdraudēja darbinieku veselību un dzīvību.

Savukārt būvniecībā šogad pirmajā pusgadā izmeklēti 39 nelaimes gadījumi (pērn pirmajā pusgadā - 35), tajā skaitā seši smagi (pirms gada - astoņi) un četri letāli (pirms gada - divi).

Šogad jūnijā organizētajās būvniecības uzņēmumu tematiskajās pārbaudēs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem konstatēts vidēji mazāks pārkāpumu skaits, tomēr situāciju par apmierinošu darba aizsardzībā var attiecināt galvenokārt uz lielajiem uzņēmumiem, kuri sektorā darbojas jau ilgstoši un ir izpratuši darba aizsardzības nozīmību, sacīja Auzāne un piebilda, ka mazajās būvfirmās konstatēto pārkāpumu skaits ir ievērojami lielāks, kas darba apstākļus šajos uzņēmumos strādājošajiem padara bīstamus.

VDI dati arī atklāj, ka sauszemes transporta un cauruļvadu transporta uzņēmumu sektorā šogad pirmajā pusgadā reģistrēti un izmeklēti 39 nelaimes gadījumi (pirms gada - 49), tajā skaitā septiņi smagi (pirms gada - astoņi) un divi letāli (pirms gada - divi).

Tāpat kopējais nelaimes gadījumu skaits saglabājies augsts arī valsts pārvaldē, kurā reģistrēti 56 nelaimes gadījumi (pērn pirmajā pusgadā – 54), no kuriem septiņi smagi (pirms gada - septiņi). Nelaimes gadījumos galvenokārt cietuši tā dēvētie "simtlatnieki", kuri pirms darbu uzsākšanas pašvaldībās netika pietiekami instruēti un informēti par iespējamiem darba riskiem, skaidroja Auzāne.

Viņa arī atzīmēja, ka, analizējot darbā notikušu nelaimes gadījumu statistiku, atklājusies tendence, ka no 569 nelaimes gadījumos cietušajiem trešdaļa jeb 177 ir darbinieki ar darba stāžu līdz vienam gadam, kas nozīmē, ka jaunie darbinieki nav apmācīti darba drošībai vai arī šī apmācība notikusi formāli, tikai parakstoties darba instruktāžas žurnālā. Auzāne piebilda, ka, piemēram, kokapstrādes uzņēmumos 20 gadījumos no 63 cietuši tieši jaunie darbinieki.

Lai pievērstu darba devēju un arī pašu darbinieku uzmanību pirms darbu uzsākšanas praksē apgūt drošas darba metodes, augustā VDI rīkos preventīvu kampaņu "Darba aizsardzības apmācības prasību ievērošana uzņēmumos".

VDI ir valsts uzraudzības un kontroles iestāde. Inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti komersanti, valsts un pašvaldību iestādes, reliģiskās un sabiedriskās organizācijas, darba devēji un to pilnvarotās personas atbilstoši tām uzticētajiem pienākumiem un pilnvarām, uzņēmumu darbavietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā.

Ekonomika

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais