Augulis rosinās samazināt Flika atalgojumu; akcionāru sapulcē vērtēs arī "airBaltic" vadības darbu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" prezidenta un izpilddirektora Bertolta Flika atalgojums pašlaik ir neadekvāti liels, otrdien intervijā Latvijas Radio teica satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš informēja, ka "airBaltic" akcionāru sapulcē rosinās ievērojami samazināt Flika atalgojumu, vērtējot situāciju kompānijā un to, kā tā tiek vadīta. Tāpat ir jāvērtē aviokompānijas vadības darbs kopumā, piebilda Augulis.

Atbildot uz jautājumu par iespējam Fliku atcelt no amata, satiksmes ministrs uzsvēra, ka tas jāvērtē akcionāriem. "Fliks ir BAS [privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS)] un Latvijas valsts akcionāru pārstāvju virzīts kompānijas pārstāvis, un es pieļauju, ka, akcionāriem sapulcē, izvērtējot kompānijas darbu, pirmais ir atalgojums, kam droši vien ir jāsamazinās, ko es arī rosināšu, kā arī akcionāriem ir jāvērtē, pirmkārt, vai ir cits, kas var veikt šo menedžera darbu, nodrošināt to, lai kompānija darbojas, un, protams, jāizvērtē tas, vai kompānijas vadītājs ir adekvāti darbojies šajā situācijā," sacīja Augulis.

Viens no "airBaltic" akcionāru sapulces jautājumiem, ņemot vērā kompānijas rezultātus un auditu, būs arī izvērtēt "airBaltic" vadības darbu, viņš apliecināja.

Jau vēstīts, ka beidzot pildīt "airBaltic" valdes priekšsēdētāja pienākumus, Fliks iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā amatpersonas deklarāciju, kas vēstīja, ka Fliks 2009.gadā amatā nopelnījis 240 tūkstošus latu. Viņš 2009.gadā no "airBaltic" arī saņēmis kompensāciju par dzīvokli 21,6 tūkstošu latu apmērā, kā arī apdrošināšanas atlīdzību 30 tūkstošu latu apmērā. Tāpat Fliks saņēmis algu no "Baltic Airlines" - 2160 latu.

Valdība otrdien iepazīsies ar Satiksmes ministrijas (SM) sniegto informāciju un būs pieejami arī provizoriskie "airBaltic" audita rezultāti. Pēc Auguļa teiktā, kompānijas zaudējumi piecos mēnešos veido aptuveni 13 miljonus latu.

Pašlaik "airBaltic" padomei ir atņemta lēmumu pieņemšanas iespēja, jo BAS izvirzītie pārstāvji padomē – Ilmārs Razumovskis un Žans Šarls Korsaks – 21.jūnijā atkāpās no padomes locekļu pienākumu pildīšanas. Valsts interešu pārstāvji "airBaltic" padomē ir Gints Kiršteins, Santa Glāzniece un Raitis Tukāns.

"airBaltic" dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder Flikam, bet vēl 50% ‒ Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Kompānija "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām ‒ Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.