Kopumā 16% autovadītāju Latvijā iegādājas nelegālo degvielu, secināts "Swedbank Privātpersonu finanšu institūta" veiktajā aptaujā.
Visbiežāk nelegālo degvielu iegādājas Latgalē - 36% no mājsaimniecībām, kurām ir automašīnas. Tai seko Vidzeme (22%), Rīga (12%), Pierīga (11%), Kurzeme (10%) un Zemgale (9%).
Kopumā 23% aptaujāto autovadītāju, kuri iegādājas nelegālo degvielu, ienākumi ir no 125 līdz 199 latiem mēnesī.
Runājot par iedzīvotāju auto izmantošanas paradumiem pēdējā gada laikā, 47,1% autovadītāju atzina, ka brauc retāk, mazākus attālumus vai arī no atsevišķiem braucieniem atsakās pilnībā. Kopumā 22,9% atbildēja, ka cenšas ievērot ekonomiskas braukšanas principus, 18,9% - biežāk izvēlas alternatīvus pārvietošanās līdzekļus, piemēram, velosipēdu, sabiedrisko transportu, 10% - sākuši iegādāties nelegālo degvielu, 6,4% - apvienojas ar draugiem vai paziņām, 5,1% - izmanto tikai vienu automašīnu, lai gan īpašumā ir vairākas, 4,5% - ar auto vairs nebrauc ziemā, 3,1% - auto nomainīts uz ekonomiskāku vai pārbūvēts darbināšanai ar gāzi. 34,6% autovadītāju pēdējā gada laikā auto vadīšanas paradumus nav mainījuši.
Aptaujā secināts, ka 8% iedzīvotāju paši nemaksā par degvielas iegādi, jo to apmaksā darba devējs vai kāds cits. Savukārt ģimenes, kas pašas iegādājas degvielu, vidēji mēnesī tam iztērē 76 latus. Salīdzinoši vairāk degvielas iegādei tērē iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un tie, kas ikdienā veic lielus attālumus.
Ja degvielas cena sasniegs vienu latu litrā, 65,6% aptaujāto rūpīgāk izvērtēs katra brauciena nepieciešamību vai no atsevišķiem braucieniem atsacīsies pilnībā, 32,7% - biežāk izvēlēsies alternatīvus pārvietošanās līdzekļus, 30,8% - sāks iegādāties nelegālu degvielu, 30,3% - centīsies rūpīgāk ievērot ekonomiskas braukšanas principus, 10,3% braucieniem apvienosies ar kaimiņiem vai paziņām, 8,2% - nomainīs auto uz ekonomiskāku vai pārbūvēs to darbināšanai ar gāzi, 3,4% - meklēs iespējas mainīt dzīves vai darbavietu, lai būtu mazāk jābrauc ar personisko auto, 2,1% - pilnībā atteiksies no auto izmantošanas, bet 15,1% - auto izmantos tāpat kā iepriekš.
"Swedbank Privātpersonu finanšu institūta" direktora vietniece Diāna Krampe norādīja, ka izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām - nākamā aiz pārtikas un mājokļa. "Aptauja parāda, ka tām ģimenēm, kam ir auto, izdevumi par to vidēji ir 100 lati mēnesī, no kuriem trīs ceturtdaļas ir par degvielas iegādi. Palielinoties degvielas cenai, iedzīvotāji nevar atļauties palielināt izdevumus šajā pozīcijā, tādēļ maina savus paradumus. Jāatzīst, ka ne vienmēr auto ģimenēm ir luksus prece - lielus attālumus parasti brauc reģionu iedzīvotāji. Tieši šie iedzīvotāji ir bijuši spiesti arī visbūtiskāk pārskatīt savus transporta lietošanas paradumus, turklāt dominē atteikšanās no braucieniem," viņa klāstīja.
Krampe arī sacīja, ka iedzīvotāji salīdzinoši maz izmanto iespējas samazināt izdevumus par transportu, braucieniem apvienojoties ar kaimiņiem vai izvēloties alternatīvus pārvietošanās līdzekļus. Arī plānojot kārtējo degvielas cenu pieaugumu iedzīvotāji biežāk ir gatavi atsacīties no braucieniem pilnībā, nekā apsvērt iespēju sadarboties. Satraucoša, pēc ekspertes teiktā, ir tendence iedzīvotājiem izlemt par labu nelegālajai degvielai.
Aptauju šā gada maijā pēc "Swedbank Privātpersonu finanšu institūta" pasūtījuma veicis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Interneta aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, to starpā 684 respondenti, kuru mājsaimniecībās ir automašīnas.
"Swedbank Privātpersonu finanšu institūts" ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas savu darbību uzsāka 2009.gada nogalē. Institūta mērķis ir attīstīt personīgo finanšu pārvaldības kustību Latvijā, kas palīdzētu iedzīvotājiem izprast nepieciešamību plānot savu personīgo budžetu.