Eiropas Parlamentā diskutēs par Trampa administrācijas muitas tarifu draudiem
Otrdien, 11.februārī, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti izvērtēs Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības attiecību pašreizējo stāvokli un ES iespējamās atbildes reakcijas, ja ASV piemērotu muitas tarifus Eiropas produktiem, aģentūru LETA informēja EP birojs Rīgā.
ASV jaunais prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka viņš "noteikti piemēros" muitas tarifus ES, kā iemeslus minot ES rīcību pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem un preču tirdzniecības deficītu, atzīmē EP. Viņš arī draudējis ar tarifiem izdarīt spiedienu uz Dāniju, lai piespiestu to atdot Grenlandi. Paralēli Tramps nesen paziņoja par 25% tarifu ieviešanu precēm no Kanādas un Meksikas, kuru vēlāk par mēnesi atlika, kā arī par 10% tarifu importam no Ķīnas.
EP uzsver, ka iestājas par multilaterālismu un ir aicinājis steidzami reformēt Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO). EP deputāti nesen paziņoja, ka "ASV un ES ir cieši jāsadarbojas, lai aizstāvētu multilaterālismu un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību". ES ir pastiprinājusi tās rīcībā esošos rīkus ES tirdzniecības aizsardzībai, kas tagad ietver arī "pretpiespiešanas instrumentu". Tas izveidots kā līdzeklis ES reakcijai uz ārvalstu ekonomisko šantāžu.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, ES preču tirdzniecības pārpalikums ar ASV ir 154 miljardi eiro, savukārt pakalpojumu tirdzniecībā ASV ir 104 miljardu eiro pārpalikums. Tādējādi kopējais ES tirdzniecības pārpalikums ir 3% no kopējā 1,5 triljonu eiro tirdzniecības apjoma. 2023.gadā ASV bija lielākais partneris ES preču eksportā un otrais lielākais partneris ES preču importā.
Tāpat EP deputāti otrdien spriedīs, kā rīkoties saistībā ar ASV lēmumu ierobežot mākslīgā intelekta modeļos izmantoto mikroshēmu eksportu uz vairākām ES dalībvalstīm, tostarp arī uz Latviju.
Eksporta ierobežojumi, ko 2025.gada janvārī drošības apsvērumu dēļ pieņēma bijušā ASV prezidenta Baidena administrācija, skars 120 valstis visā pasaulē, tostarp Ķīnu, bet arī 17 ES dalībvalstis - Austriju, Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Čehiju, Igauniju, Grieķiju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.
EP deputāti jautājumā Eiropas Komisijai ir norādījuši, ka šis lēmums rada nopietnu izaicinājumu ES vienotā tirgus darbībai, jo tas sadala dalībvalstis dažādās kategorijās un apdraud ES kopējo pieeju mākslīgajam intelektam.
Parlaments 2023.gadā pieņēma likumu, lai veicinātu ES mikroshēmu ražošanas nozari, tādējādi stiprinot Eiropas stratēģisko autonomiju un drošību.
Mākslīgajam intelektam un mašīnmācībai ir nepieciešama liela skaitļošanas jauda un specializēta aparatūra - GPU (grafikas apstrādes bloki). Šīs specializētās datoru mikroshēmas mašīnmācīšanās uzdevumu veikšanā ir ātrākas nekā parastie procesori.