Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 45% par finansiāli stabilāko profesiju uzskata politiķa arodu, liecina biedrības "Naudas plānošanas centra" (NPC) un SKDS veiktā aptauja.
Aptaujas dalībnieki izvērtēja 16 dažādas profesijas pēc tādiem kritērijiem, kā iespējas atrast darbu un algas lielums. Kā stabilāko profesiju 45% respondentu minējuši politiķa arodu, 39% – jurista un advokāta arodu, 36% – ārsta un mediķa profesiju, 32% – datorspeciālista un programmētāja arodu, savukārt 22% – ekonomista un finansista profesiju.
NPC vadītāja Signe Bierande norādīja, ka profesijas, kas ilgstoši uzskatītas par prestižām, tiek uzskatītas arī par finansiāli stabilām. "Profesiju stabilitātes vērtējumā 40% reģionu iedzīvotāju priekšroku dod ārsta/mediķa profesijai un 35% – datorspeciālistu un programmētāju arodam," informēja Bierande un piebilda, ka 13% respondentu kā stabilu arodu norādījuši arī lauksaimniecības darbinieka profesiju. "Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju arodi," pastāstīja NPC vadītāja.
Aptaujas rezultāti arī liecina, ka, neraugoties uz pārmaiņām iekšlietu sistēmā, 14% respondentu par finansiāli stabilām joprojām uzskata arī militārpersonas un policijas darbiniekus. Salīdzinoši par finansiāli stabilām uzskatītas arī skolotāju un pedagogu profesijas – 12%, bet celtnieku arodu, kas pirms pāris gadiem tika uzskatīts par vienu no visvairāk pelnošajiem, pašlaik par finansiāli stabilu uzskata vien retais – tikai 8% aptaujāto.
Pārējās profesijas atbilstoši finansiālās stabilitātes vērtējumam galvenokārt iekļauj apkalpojošā personāla arodus un inženierus – kā stabilu 13% atzīmējuši pārdevēja, tirdzniecības darbinieka arodu, 11% – friziera un skaistumkopšanas speciālista, 10% – inženiera, 9% – lauksaimniecības darbinieka, bet 7% kā stabilu norādījuši šofera un transporta līdzekļu vadītāja un sētnieka, apkopēja arodu.
Rezultāti liecina, ka zinātnieka profesija finansiālās stabilitātes ziņā pielīdzināta vien sētnieka vai apkopēja darbam – finansiālās stabilitātes zemākie rādītāji ir zinātniekiem un strādniekiem, tostarp virpotājiem, frēzētājiem, atslēdzniekiem, metinātājiem – pa 5%.
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš pavēstīja, ka zinātne visās valstīs tiešā veidā ir atkarīga no valsts un privātā biznesa finansējuma un atbalsta. "Latvijā diemžēl zinātnes finansējums vienmēr ir bijis tālu no vēlamā un nesalīdzināmi mazāks kā attīstītajās valstīs, tādējādi demonstrējot valsts patieso attieksmi," atzina Auziņš un piebilda, ka tāpēc arī sabiedrībā likumsakarīgi citviet tik prestižais un labi atalgotais pētnieka darbs tiek uzskatīts par finansiāli nestabilu.
Aptaujas rezultāti iegūti no papildjautājumiem, kas uzdoti ceturkšņa pētījumā "Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indekss". Jautājumi iekļauti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Katrā aptaujas reizē tiek aptaujāts ne mazāk par 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
NPC ir neatkarīga sabiedriskā labuma organizācija, kas apvieno dažādus ekspertus un Latvijā darbojas jau kopš 2007.gada. Biedrības misija ir finanšu jautājumos izglītota Latvijas sabiedrība, kuras indivīdi spēj pieņemt finansiāli izsvērtus un atbildīgus lēmumus.