“Forevers” vadītājs Ždans: Uzbūvēt "Rail Baltic" nav nosūtīt cilvēku kosmosā – tā ir tikai dzelzceļa līnija
SIA “Forevers” jau gandrīz trīsdesmit gadus ir viens no trim lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Tas ir viens no retajiem lielajiem pārtikas nozares uzņēmumiem, kas nav pārdevies ārzemju korporācijām, neskatoties uz biznesa vides izaicinājumiem nozarē. Saruna ar tā īpašnieku un vadītāju Andreju ŽDANU par nodokļu reformu, par valstisku mērķu trūkumu, par cīņu ar birokrātiju daudzu gadu garumā, lai uz Granīta ielas uzkrāsotu vienkāršu gājēju pāreju drošai darbinieku nokļūšanai uz darba vietu.
Šobrīd valstī pieņem jauno valsts budžetu. Vai tas dos kādus uzlabojumus?
Par to, cik šis budžets ir labs vai nav, negribētos spriest, bet, par to, vai tas kaut ko dos vienkāršajiem cilvēkiem, uzņēmējiem - diez vai. Pēdējos gados valsts budžets tiek veidots uz inflācijas prognozes rēķina. Jo lielāka inflācija, jo vairāk nodokļos samaksā sabiedrība. Tā uz papīra tiek parādīts, ka vairāk naudas ienāk budžetā, vairāk naudas valsts var tērēt medicīnai, aizsardzībai, izglītībai. Bet realitātē iedzīvotāju ienākumi jau nepieaug - inflācijas rezultātā tie vairāk maksā par produktiem un pakalpojumiem, kā rezultātā vairāk tiek samaksāts nodokļos. Mēs redzam, ka no visiem nodokļiem lielākais kāpums ir tieši PVN, kas atspoguļo patēriņu. Savukārt valsts apmaksātos pakalpojumus tie nesaņem vairāk, jo arī tie inflācijas rezultātā paliek dārgāki. Sabiedrībai tiek radīta ilūzija, ka naudas būs vairāk, bet patiesībā tās nav un nebūs.
Kā vērtējiet darbaspēka nodokļu reformu? Piemēram, minimālās algas pieaugumu līdz 740 eiro? Vai tas ir tas, ko sagaidīja darba devēji?
Iespējams, ka šādu atalgojumu maksā kāds mazais komersants vai kāds attālākos reģionos. Principā par šādu atalgojumu ne ražošanā, ne tirdzniecībā darbiniekus nevar atrast. Arī mans kā uzņēmuma īpašnieka uzskats, ka darbiniekiem ir jāmaksā atalgojums, kas tos motivē strādāt. Drīzāk minimālās algas slieksnis ietekmē publisko sektoru, kur daudzām amata grupām aprēķina formulā par pamatu tiek ņemta minimālā alga un tad attiecīgi aprēķināts īstais atalgojums. Tā rezultātā viņu atalgojums pieaugs. Savukārt izmaiņas, kas skar neapliekamo minimumu, dos nelielu pieaugumu darbiniekiem uz rokas, bet īsti neatvieglos nodokļu slogu darba devējam. Mēs kā uzņēmēji jau gadiem runājam par to, ka starptautiskai konkurētspējai Baltijas valstu reģionā svarīgi ir tieši mazināt to nodokļu slogu daļu, ko maksā darba devējs. Uzņēmējdarbības vide ir jāvērtē vismaz Baltijas mērogā, jo tas ir tirgus, kurā Latvijas uzņēmumi darbojas, visvairāk eksportē produkciju, bet ārvalstu investori izvērtē un salīdzina savstarpēji visas trīs valstis un izlemj, kurā bāzēsies un maksās nodokļus.
Kā “Forevers” ietekmēs izmaiņas nodokļos?
“Forevers” vienmēr ir audzis krīzē. Kad mājsaimniecībām samazinās brīvie līdzekļi tērēšanai, tad tās atgriežas pie pamatgroza, un gaļas produkti ir starp tiem. Mums ir svarīgi, lai cenu ziņā tie arī turpina palikt pieejami mūsu pircējiem ikdienas patēriņā.
Jāsaka, ka mūsu iedzīvotāji ir racionāls pircējs. Tas ģimenes budžetā nogriezīs ekstra izdevumus, bet pilnvērtīgu uzturu un maltītes atstās kā prioritāti. Samazinoties brīvajiem līdzekļiem ģimenēs, tie atsakās no restorānu apmeklējumiem, ceļojumiem, luksus precēm, bet vairāk izvēlas gatavot ēdienu mājās, ņemt līdzi uz darbu. To mēs redzam arī pēc pirkumiem un mūsu produktiem, ko viņi izvēlas pirkuma grozos. Jau pirms vairākiem gadiem mēs mērķtiecīgi attīstījām savu tirdzniecības veikalu tīklu visā Latvijā. To skaits šobrīd ir vairāk nekā 100. Redzam, ka šāda tālredzīga stratēģija atmaksājās - esam ciešā saskarsmē ar pircēju, spējam labāk reaģēt uz viņu uzvedības izmaiņām, kā arī piedāvāt labākas produktu cenas, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī.
Kā situācija ekonomikā ietekmē nozari kopumā? Vai ir vieta jauniem spēlētājiem?
Uzņēmumi pārtikas ražošanā jau daudzus gadus strādā izmaksu samazināšanas apstākļos, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju. Mēs esam veikuši visa veida izmaksu optimizācijas, kļuvuši maksimāli efektīvi un moderni. Tā ir atšķirība starp privāto sektoru un valsti. Lai mūsdienās pārtikas ražotājs izdzīvotu, tam ir jāsaražo un jāpārdod vairāk. Ja valstij pietrūkst līdzekļu, tad tā to lāpa uz nodokļu palielinājuma rēķina. Uzņēmēji savukārt ir racionāli - ļoti labi saprot to robežu, cik tālu izmaksu pieaugumu var kompensēt uz cenas rēķina. Praktiski daļa izmaksu kāpuma tiek kompensēta uz pašu rēķina - piemēram, ar investīcijām modernizācijā, procesu efektivizāciju. Līdz ar to neredzu iespēju, kā mūsu nozarē ienākt jauniem, spēcīgiem tirgus spēlētājiem. Varbūt tikai nišas. Pieļauju, ka ir nozares, kurās vieglāk un ātrāk šobrīd atpelnīt investīcijas, piemēram, saules un vēja parkos.
Jau daudzus gadus Latvijā ir diskusija par samazinātu PVN likmi pārtikai. Atbalstiet?
Jā, par to jau nozare aktīvi runā vairākus gadus, it īpaši kopš pandēmijas. Bet vienlaikus gadu no gada valdība turpina palielināt nodokļu vai izmaksu slogu, kā rezultātā pārtikas cenu ziņā jau esam Eiropas vienu no dārgāko valstu galā.
Ne jau ražotāji liek lielākas peļņas maržas, bet gan objektīvi Latvijā ir lielāka produkta pašizmaksa. Piemēram, Finanšu ministrijas un Saeimas deputātu lēmums no nākamā gada palielinot akcīzi degvielai, alkoholam, bezalkoholiskajiem dzērieniem, tas noteikti atstās ietekmi uz jebkuras produkcijas cenu, bet jau šobrīd daudzi akcīzes produkti ir lētāki citās Eiropas valstīs.
Skatoties plašāk, tam ir ietekme arī uz saistītajām nozarēm. Piemēram, viesmīlības un restorānu. Tūristiem būs interesantāk kā galamērķi izvēlēties Vāciju, jo tur tas pats vīns maksā divas reizes lētāk. Vai Itāliju, kur tas būs vēl lētāks. Mums Latvijā nav tādi tūrisma objekti, bet bijām pazīstami kā vieta ar labu gastronomiju. Tagad mēs redzam, ka restorāni un viesnīcas ceļ trauksmi, ka trūkst tūristu. Bet, kā lai netrūkst, ja cenas ziņā esam kļuvuši dārgi, bet no tūrisma perspektīvas mūsu potenciāls ir palicis tajā pašā līmenī!
Kas būtu valdībai jādara, lai naudas mūsu maciņos būtu vairāk?
Manuprāt, būtu jāsāk kaut vai ar PVN likmes pārtikas produktiem samazināšanu, jo tā rezultātā iedzīvotājiem palielināsies pirktspēja. Kompensēs degvielas akcīzes nodokļa ietekmi un vienlaicīgi stimulēs ekonomiku. Daļā Eiropas valstu PVN likme pārtikas produktiem ir 5 - 12% robežās. Latvija pagaidām šādu iespēju neizskata - tikai samazinātu PVN vietējiem augļiem un dārzeņiem, bet tie kopējā pārtikas grozā veido mazu daļu un no tā negūsi sāta sajūtu. Uz kopējo izmaksu pieauguma tie ir kosmētiski mazi uzlabojumi.
Jūs jau iepriekš esat teicis, ka Latvijai divdesmit gadu laikā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā vajadzēja sasniegt daudz augstāku dzīves līmeni. Kas būtu jādara, lai dzīvotu labāk?
Šeit nav vienas atbildes un nav ātru risinājumu. Tas prasa gadiem konsekventu politikas veidotāju rīcību, kuras sekas parādīsies pēc 3, 10 vai 20 gadiem. Vispirms jārada priekšnosacījumi un nosacījumi, kura pamatā būtu kvalitatīvs valsts iestāžu darbs un par prioritāti izvirzot sabiedriska labuma radīšanu. Mums ir vajadzīga visaptveroša valsts stratēģija 10 līdz 25 gadiem, kurā kā virsmērķis ir sasniegt vidējo Eiropas dzīves līmeni.
Sekojam Singapūras piemēram cīņā pret korupciju augstākajos varas ešelonos un ieviešam nulles toleranci politiku pret to. Pēdējos gados valsts pārvaldē tika būtiski paaugstināts atalgojums, un tas ir līdzvērtīgs privātajam sektoram, bet esam aizmirsuši par amatpersonu personisko atbildību par sava darba rezultātiem. Valsts pārvaldē ir līdzīgi kā biznesā: tai ir nepieciešama kvalitatīva, profesionāla vadība un labi pārvaldīta sistēma.
Galvenais veiksmes faktors ir valsts pārvaldes augstā kvalitāte, bet neveiksmes faktors ir sliktā valdības kvalitāte - nekompetence un korupcija, ko mēs šobrīd redzam AirBaltic un Rail Baltica gadījumos. Jau esmu iepriekš paudis, ka uzbūvēt Rail Baltica, tas nav nosūtīt cilvēku kosmosā, tā ir tikai dzelzceļa līnija. Skaidrs, ka mums ir darīšana ar amatpersonu nekompetenci.
Piemēram, šobrīd valdība kā sasniegumu min, ka no nākamā gada neapleikamais minimums pensijām tiek pacelts no 500 līdz 650 eiro. Bet man nav saprotams, kāpēc no pensijām ir jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, ja tas jau vienreiz ticis samaksāts. Saprotams, ka lielo pensiju saņēmējiem, bet ne mazo, kādas lielākoties ir mūsu senioriem.
Es varētu turpināt ilgi ar piemēriem, bet patiesībā jau pasaulē ir labās prakses piemēri valsts pārvaldībā - mums būtu jāpārņem veiksmīgākā pieredze un jāievieš. Varam būt maza valsts ar efektīvu pārvaldi un elastīgu ekonomiku. Mums tikai trūkst politiskās gribas un politiskajā līmenī līderība, vienalga vai vienā personā vai tā būtu personu grupu.
Nākamgad ir pašvaldības vēlēšanas. Kā vērtējat Rīgas domes darbu?
“Forevers” ražotne atrodas Granīta ielā - vietā, kas izveidojusies par attīstītu industriālo zonu, kur ikdienā strādā tūkstošiem iedzīvotāju. Diemžēl to pašu nevar teikt par infrastruktūru - izņemot šoseju, Rīgas pusē nekā cita nav. Gājēji iet pa pašu iestaigātu, neapgaismotu ceļu, ziemā brien pa kupenām, lai nokļūtu uz sabiedrisko transportu. Bet šī teritorija Rīgas attīstības plānos tiek minēta kā nozīmīga, ar augstu attīstības potenciālu.
Pēc kāda ceļu satiksmes negadījuma, kurā cieta mūsu darbiniece, jau 6 gadus aicinām Rīgas domi ierīkot gājēju pāreju, lai mūsu un citu uzņēmumu darbinieki varētu droši šķērsot Granīta ielu un nokļūt no sabiedriskā transporta uz darbu. Jāmin, ka “Forevers” ir liels nodokļu maksātājs Rīgā ar gandrīz 800 darbiniekiem.
Kopīgi ar citiem uzņēmumiem vērsāmies Rīgas domē, pie Rīgas mēra Viļņa Ķirša, atbildīgajā Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā un šī un iepriekšējā sasaukuma politiskajās partijās ar lūgumu atrisināt šo jautājumu, lai šāda traģēdija neatkārtotos. Mūsu darbinieki kopā ar citiem uzņēmumiem pat izveidoja iniciatīvu “Droša Granīta iela”, pievēršot plašākas sabiedrības uzmanību problēmai.
Rīgas dome ir šajā jautājumā pavirzījusies uz priekšu - notiek darbs pie Granīta ielas gājēju ceļa projektēšanas. Tomēr uzzinājām, ka projektā nav izpildīts pats galvenais - nav paredzēta gājēju pāreja nokļūšanai uz sabiedriskā transporta pieturvietu. Tagad ceram, ka šī kļūda tiks labota un jau nākamgad, kā mums solīja, tiks uzsākti būvniecības darbi. Ilgāk vilcināties nedrīkst. Rīgas dome nevar ietekmēt globālas lietas, piemēram, valsts nodokļu reformu, bet nodrošināt atbilstošu pamatinfrastruktūru cilvēku dzīvībai un drošībai tā var.