Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tiek lēsts 20% līdz 30% apmērā

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā tiek lēsts 20% līdz 30% apmērā, trešdien intervijā Latvijas Radio teica Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka.

Viņš gan atzina, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru ir ārkārtīgi grūti novērtēt. "Katrs no šiem aprēķinu modeļiem dod citu rezultātu. Maksimālais ir slavenais vācu profesora Šneidera aprēķins par 35% ēnu ekonomikas īpatsvaru. Centrālā statistikas pārvalde savukārt uzskata, ka ir 18%. Mūsu novērtējums ir kaut kur pa vidu starp 20% un 30%," klāstīja Stinka.

FM pārstāvis stāstīja, ka ēnu ekonomikas apkarošanā jau vairāk kā puse plānoto darbu ir izdarīti. "Ja skatāmies, ka kopumā šajā plānā bija 60 pasākumi, tad 28 ir pilnībā izpildīti, septiņi savukārt ir sagatavoti un ir dažādās izskatīšanas stadijās," teica Stinka.

Viņš arī informēja, ka jau tuvākajā laikā ēnu ekonomikas apkarošanas plāns tiks papildināts ar jauniem pasākumiem.

Jau vēstīts, ka pērn valdība apstiprināja plašu pasākumu plānu ēnu ekonomikas samazināšanai un godīgas konkurences veicināšanai Latvijā, un vairāki no plānā ietvertajiem pasākumiem ir izpildīti vai ir izpildes procesā, piemēram, skaidrās naudas aprites ierobežošana, nulles deklarāciju ieviešana, nodokļu atbalsta pasākums nodokļu maksātājiem un citi.

Ekonomika

Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā plāno tērēt vismaz 500 eiro, un katrs piektais - vairāk nekā 1000 eiro. Turklāt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji atpūtai gatavi atvēlēt vairāk nekā igauņi.