Vairums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar savu labklājības līmeni, pielīdzinot to Āfrikas vai NVS valstu līmenim, secināts jaunākajā "DnB NORD Latvijas barometra" pētījumā.
"DnB NORD Bankas" sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa aģentūrai BNS uzsvēra, ka jaunākajā "DnB NORD Latvijas barometra" pētījumā noskaidrots, ka pavasara gaidas un valsts ekonomikas izaugsme nav būtiski ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un vairums iedzīvotāju ir neapmierināti ar savu labklājības līmeni, pielīdzinot to Āfrikas vai NVS valstu līmenim, kā arī norādot, ka viņu labklājība lielākoties atkarīga nevis no pašiem, bet valsts un dažādiem ārējiem apstākļiem.
"Vairums respondentu norādījuši, ka ar savu labklājības līmeni nav apmierināti, uzskatot, ka tas lielā mērā līdzinās Āfrikas vai NVS valstu līmenim. Vērtējot, kas visvairāk apdraud Latvijas ekonomisko labklājību, iedzīvotāji ir pārliecināti, ka galvenie faktori ir darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un slikta valsts pārvalde. Tiesa, pēc aptaujāto iedzīvotāju uzskatiem, valdība ir tā, kuras efektīvas darbības dēļ labklājības līmenis valstī varētu uzlaboties," klāstīja Lapsa.
Viņa arī informēja, ka pētījuma pirmās daļas rezultāti liecina – lai arī dažu indikatoru vērtējumi uzlabojušies, sabiedrības kopējais noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, ir vēl nedaudz pasliktinājies. Iedzīvotāji kritiski vērtē gan valsts ekonomikas stāvokli nākotnē, gan valdības darbu.
Savukārt "DnB NORD Latvijas barometra" otrajā daļā iedzīvotāji lūgti izteikt viedokļus par valsts un savu personisko labklājību – vai viņi ar to ir apmierināti, kā labklājība mainīsies tuvāko desmit gadu laikā, kas apdraud Latvijas labklājību un kādi spēki to spētu uzlabot.
Plašāk par "DnB NORD Latvijas barometra" pētījuma rezultātiem un secinājumiem banka informēs trešdien, 11. maijā.
"DnB NORD Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.