Ir iespējams vērtēt izmaiņas visos pabalstu veidos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" norādīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa.
"Iespēja ir skatīties uz visiem pabalstiem - kā tie būtu modificējami, padarāmi taisnīgāki," viņa teica un piebilda, ka pašlaik pabalstu izmaksā sastopami arī vairāki anomāli gadījumi.
Šmitiņa klāstīja, ka Latvijas iedzīvotājus pašlaik satrauc tas, kādēļ kāds var no šīs sistēmas iegūt daudz lielākus līdzekļus nekā visi citi. "Revīzijas iespējas ir, un mēs ar Labklājības ministriju diskutējam par dažādiem variantiem," viņa sacīja.
Kā piemēru VSAA vadītāja minēja bezdarbnieku pabalstus, kur tiek rosināts pabalsta aprēķinā neņemt vērā darba stāžu, kas cilvēkiem ir bijis pirms 1996.gada, jo par to nav maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. "Kopš 1996.gada tiek veiktas individuālās iemaksas, un līdz ar to pabalstu ir iespējams aprēķināt, balstoties jau uz katra reāli maksātajiem nodokļiem," paskaidroja Šmitiņa.
VSAA vēlētos, lai visiem pabalstiem tiktu ņemtas vērā iemaksas visā apdrošināšanas periodā - vairākiem pabalstiem tagad tiek vērtēts tikai pēdējais gads, kas dod iespējas dažādām manipulācijām. "Savukārt, ja mēs ņemam vērā visu iemaksu periodu, attiecīgi izrēķinām kopējos ienākumus un indeksējam atbilstoši tagadējam algu un cenu līmenim, tas, pirmkārt, būtu daudz taisnīgāk, otrkārt, ļautu arī sabalansēt budžeta līdzekļus. Šāda sistēma daudz pilnīgāk atspoguļotu, cik katrs cilvēks ir ieguldījis sociālās apdrošināšanas sistēmā un cik attiecīgi viņš no tās var saņemt," viņa pavēstīja.
Vienlaikus Šmitiņa uzsvēra, ka pašlaik gan vēl nekādu lēmumu nav un tās ir tikai iespējas. "Galu galā, ja mums prasa strādāt efektīvāk, ir jāsaprot, ka neefektīvi likumi nevar radīt efektīvu valsts pārvaldi. Ja katram pabalstam ir pilnīgi atšķirīgs aprēķināšanas algoritms, tas prasa paralēli uzturēt dažādas sistēmas. Tādēļ mēs arī esam izvirzījuši priekšlikumu, ka visiem pabalstiem periods, par kuru tie tiek aprēķināti, ir vienāds," viņa pastāstīja.
Vērtējot situāciju sociālajā budžetā kopumā, VSAA vadītāja norādīja, ka kārtējie ieņēmumi nesedz tos izdevumus, kas rodas sociālās apdrošināšanas sistēmā. Iztrūkuma segšanai tiek izmantoti kontu atlikumi, kas ir uzkrājumi sociālās apdrošināšanas budžetā.
"Pašlaik jau mēs varam runāt par 2011.gada valsts budžeta grozījumiem, un tur šim gadam ir plānots 31,9 miljonu latu deficīts. Tas nozīmē, ka šogad 31,9 miljoni latu būs jāsedz no šiem kontu atlikumiem," viņa informēja.
Saskaņā ar sniegto informāciju naudas līdzekļu atlikums 1.martā bija 358,3 miljoni latu, bet 1.aprīlī - jau 337,2 miljoni latu. "Deficīts ir praktiski visos mūsu budžetos - gan pensiju, gan nodarbinātības, gan darba negadījumu, gan invaliditātes budžetā. Parasti akcentē pensiju budžetu, bet situācija praktiski ir vienāda visos. Kamēr ir konta atlikumi, mēs ar šo situāciju sadzīvojam," klāstīja Šmitiņa.
Pēc viņas teiktā, pamatojoties uz plānotajiem budžeta skaitļiem, var prognozēt, ka 2012.gadā sociālais budžets vēl var sevi finansēt pats, bet jau pārdalot naudu starp apakšbudžetiem. Likums par budžeta vadību arī pieļauj, ka budžeti savstarpēji nosedz iztrūkumus. Savukārt 2013.gads varētu būt tas, kad šie atlikumi ir izsmelti, atzina Šmitiņa.
VSAA ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts institūcija, kas realizē valsts pārvaldes funkciju administrēšanu sociālās apdrošināšanas un sociālo pakalpojumu jomā.