Valdība piedāvās sociālajiem partneriem slēgt vienošanos par algu nepalielināšanu privātajā sektorā, žurnālistiem ceturtdien sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka vienlaikus ar budžeta deficīta kritēriju izpildi svarīgi ir izpildīt arī inflācijas kritērijus, kas nozīmē, ka nākamgad nevarēs atļauties patēriņa nodokļu paaugstināšanu un darba produktivitātes pieaugumam neatbilstoša atalgojuma pieaugumu.
Runājot par to, kā valdība grasās ierobežot algu pieaugumu privātajā sektorā, premjers paskaidroja, ka daudzas valstis, gatavojoties stāties eiro zonā, ir slēgušas sadarbības vienošanās par šo jautājumu ar valdības sociālajiem sadarbības partneri.
"Protams, ka valdībai nav instrumentu, kā administratīvi regulēt algas privātajā sektorā, un mēs to arī netaisāmies darīt, bet sociālajiem partneriem ir izpratne par to, ka pievienošanās eiro zonai neapšaubāmi dos pozitīvu stimulu tālākai valsts attīstībai, līdz ar to es domāju - būs arī gatavība šā mērķa sasniegšanā," klāstīja Dombrovskis.
Uz jautājumu, vai varētu sagaidīt sociālo partneru atbalstu, ņemot vērā, ka pati valdība viņos līdz šim nav ieklausījusies, Dombrovskis atbildēja, ka eiro ieviešanas mērķa datums - 2014.gada 1.janvāris - bija lielā mērā sociālo partneru iniciatīva.
Valdības vadītājs arī pastāstīja, ka šā gada budžeta grozījumi ļaus samazināt budžeta deficītu no 5,4% līdz 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pēc "EKS 95" metodikas, tādējādi tiks atvieglota arī nākamā gada budžeta veidošana, lai nākamgad Latvija varētu sasniegt Māstrihtas kritēriju noteikto līmeni - deficītu zem 3% no IKP.
"Pēc provizoriskās vienošanās ar aizdevējiem, nākamā gada konsolidācijas apmērs 150-180 miljoni latu var novest jau pie krietni zemāka deficīta - 2,5% no IKP, lai gan programmas mērķis joprojām ir 3%," teica premjers.
Viņš atzina, ka jautājums par nākamā gada budžeta deficītu bija "sarežģīts punkts" ar starptautiskajiem aizdevējiem. Zemāku deficīta mērķi vajag noteikt, lai būtu lielāka drošība par to, ka Māstrihtas kritērijus attiecībā uz budžeta deficītu Latvija izpildīs.
Jau vēstīts, ka valdība 13.aprīlī ar starptautiskajiem aizdevējiem panāca provizorisku vienošanos, ka nākamā gada budžets būs jākonsolidē par 150-180 miljoniem latu.