Latvijā strauji pieaudzis ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas bez darba ir ilgāk par gadu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.
Pēc NVA datiem, pagājušā gada februārī ilgstošie bezdarbnieki bija 34 tūkstoši, savukārt šogad to skaits sasniedzis jau 64 tūkstošus.
Paševica sacīja, ka līdz ar to šie cilvēki ir bez iztikas līdzekļiem. Problēma ir arī tā, ka, tik ilgi esot bez darba, cilvēkam ir ļoti grūti iekārtoties darbā un sākt strādāt. "Šiem cilvēkiem ir ne tikai materiālas problēmas, bet arī sociālas un psiholoģiskas," viņa paskaidroja.
Tā kā Latgalē ir visaugstākais bezdarba līmenis, tur arī ir visvairāk cilvēku, kas ir ilgstoši bez darba. Tāpat, pēc NVA informācijas, ilgstoši bez darba vairāk ir sievietes nekā vīrieši.
Runājot par bezdarbnieka vidējo portretu Latvijā, Paševica teica, ka tas laika gaitā tomēr nemainās. "Te gan jāpiebilst, ka tas nedaudz varbūt ir pamainījies tajā aspektā, ka 2009.gads bija vienīgais gads, kad par bezdarbniekiem bija vairāk reģistrējušies vīrieši nekā sievietes. Pagājušajā gadā abi dzimumi bija pilnīgi vienlīdzīgā skaitā. Patlaban jau sievietes atkal, kā tradicionāli ir bijis vienmēr, ir reģistrējušās vairāk nekā vīrieši. Proti, 53% no bezdarbniekiem ir sievietes. Arī zema bezdarba apstākļos sievietes vienmēr ir bijušas reģistrējušās vairāk nekā vīrieši," klāstīja Paševica.
Tāpat bez darba visvairāk ir cilvēki vecuma grupā no 45 līdz 55 gadiem un iedzīvotāji ar profesionālo izglītību, seko cilvēki ar vispārējo vidējo izglītību un tad - ar pamatizglītību.
Paševica pastāstīja, ka visbiežāk bez darba paliek palīgstrādnieki, veikala pārdevēji un apkopēji. "Mazu brīdi 2009.gada nogalē bija nelielas izmaiņas, kad pirmajam trijniekam pietuvojās celtnieki un autovadītāji, taču pašlaik tā vairs nav un trijnieks ir saglabājies iepriekšējā sastāvā," viņa teica.
Runājot par celtniecības jomu, NVA direktore norādīja, ka jau pagājušā vasarā tā bija viena no nozarēm, kur bija nepieciešami strādājošie, turklāt pieprasījums pēc celtniekiem bija pat salīdzinoši lielāks nekā pēc citu nozaru speciālistiem. "Mēs gan nevaram runāt par ļoti daudz jaunām darbavietām, kas šajā nozarē rodas, tomēr tie uzņēmumi, kas ir saglabājušies un strādā, katrā ziņā pašlaik arī nesašaurina savu darbību, varbūt pat uz vasaras mēnešiem to paplašina," viņa klāstīja.