Lētākā pārtika Baltijā bijusi Viļņas veikalos

Pagājušā gada beigās lētākā pārtika Baltijā bija Viļņas veikalos, aģentūrai BNS pavēstīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa uzsvēra, ka 2010.gada pašā nogalē Rīgas veikalos bija Baltijā lētākā liellopu gaļa bez kaula, kviešu milti, tostermaize, baltie kāposti, banāni, dzeramais ūdens, "Coca–Cola" (0,5 litri, l), degvīns (38-40%) un kafija "McDonald", bet bija Baltijā dārgākais piens 3,5%, jogurts, cūkgaļa bez kaula, olas, cukurs, tomāti, sīpoli, dzeltenā paprika, laša fileja, augu eļla, "Evian" ūdens (0,5 l), "Lipton" melnā tēja, "Kellogg`s" oriģinālās pārslas un "Big Mac" "McDonald".

Pēc LTVC datiem, vislielākais cenu kāpums galvaspilsētu veikalos Baltijā 2010.gada decembrī salīdzinājumā ar 2009.gada decembri bija kāpostiem - Tallinā par 229%, Viļņā par 216% un Rīgā par 115%, kā arī tomātiem - Tallinā par 117%, Viļņā par 109% un sīpoliem - par 133% Tallinā, savukārt samazinājušās visās trijās valstīs ir tikai Vīnes cīsiņu cenas - Tallinā un Viļņā par 13%, bet Rīgā par 8% un cūkgaļai bez kaula Rīgā par 9%, Viļņā par 7%, Tallinā par 4%.

Gulbe norādīja, ka jau ilgu laiku Viļņas veikalos ir bijusi nopērkama Baltijas valstīs lētākā pārtika. No apskatīto produktu saraksta pagājušā gada decembrī Viļņā bija 20 Baltijā lētākie pārtikas produkti un astoņi dārgākie, Tallinā - 11 lētākie un 15 dārgākie, bet Rīgā - deviņi lētākie un 14 dārgākie.

"Tallinas veikalu augstās cenas gada beigās varētu būt skaidrojamas ar drīzo eiro ieviešanu. Visās valstīs pāreja uz eiro izraisīja 5-15% cenu pieaugumu. Igaunijā vasarā bija valsts kampaņa, kurā 525 firmas apņēmās necelt cenas 1.janvārī, izmantojot eiro kā aizsegu. Bet kopš eiro ieviešanas patērētāju aizsardzības birojs izskata astoņas lietas par patērētāju tiesību pārkāpšanu – maldināšanu, solot nepalielināt cenas. Turklāt Igaunijā bija lielāka inflācija, nekā analītiķi prognozēja rudenī, kā arī jāņem vērā, ka Igaunija ir maza valsts un tur nav viegli dabūt lielus ilgtermiņa piegāžu līgumus mazumtirdzniecībai," sacīja Gulbe.

LTVC ir izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Kopš 2004.gada 1.maija LTVC ir uzdots vākt, apkopot un sniegt Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības politikas veidošanai - lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.

Ekonomika

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais