Uzņēmēji sūdzas par Ekonomikas ministrijas negodīgo attieksmi

Pirms kāda laika Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā (LTBA) vērsās uzņēmēji ar lūgumu rast iespēju palīdzēt viņiem risināt konfliktu ar Ekonomikas ministriju, kas izveidojās 2009. gada jūlijā.

Konflikta būtība saistīta ar Ekonomikas ministrijas rīcību, kura, pēc viņu domām, netaisnīgi sadalījusi garantētās vēja elektroenerģijas iepirkuma kvotas, piešķirot tās tikai vienai komercsabiedrībai, kuras uzņēmēji ir īpaši pietuvināti ministrijas vadībai, savā iknedēļas preses konferencē informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs.

Lai izvērtētu strīda būtību, LTBA piesaistīja ekspertus jautājuma izpētē par vēja elektroenerģijas kvotu sadali Ekonomikas ministrijā 2009.–2010. gadā. Pirmie ekspertu slēdzieni apstiprina aizdomu pamatotību, ka vēja elektroenerģijas garantētie iepirkuma apjomi, kvotas ir sadalītas par labu Vienotībai pietuvinātu uzņēmēju grupai.

LTBA tagad apsver iespēju vērsties Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt asociācijas rīcībā esošos materiālus. Vienlaikus asociācijas dalībnieki apspriež nepieciešamību par konkrēto situāciju informēt arī Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

LTBA rīcībā esošie materiāli liecina, ka vienai komercsabiedrībai tiek garantēts iepirkums 2500 kWh/gadā par katru uzstādīto megavatu jaudas. Savukārt citām – 11 kWh/gadā. Šis lobijs par labu vienai komercsabiedrībai ir acīmredzams, ko apstiprina ne tikai starpība starp 11 un 2500, bet arī garantētā iepirkuma maksa, kas ir gandrīz 2 reizes lielāka nekā tirgū esošā. Tātad īpaši pietuvinātām personām par vienu un to pašu preci maksā 2 reizes vairāk. Faktiski šāda ministrijas subjektīvā attieksme, pirmkārt, izšķir to, vai bizness atmaksāsies

5 vai 10 gados, otrkārt, maskējoties aiz formulējumiem "atjaunojamie energoresursi", "vides aizsardzība", liek elektroenerģijas patērētājiem (t.i., Latvijas iedzīvotājiem) maksāt šo, gandrīz dubulto tarifu.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.