Latvijas un Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" attiecības pašlaik ir konstruktīvas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pastāstīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins.
"Es domāju, ka mūsu attiecības ar "Gazprom" pašlaik ir konstruktīvas. To pierāda arī nesenā gāzes piegādes cenu samazināšana. Domāju, ka virziens ir pozitīvs. Protams, attiecības un sarunas ir jāturpina. Manuprāt, nav pamata runām par kādiem šķēršļiem turpmākai sadarbībai," sacīja Olšteins.
Uz jautājumu, vai Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir domājusi par savstarpēju pozīcijas koordināciju attiecību veidošanā ar "Gazprom", Olšteins norādīja, ka sākotnēji Latvijai jātiek pilnīgā skaidrībā par sava gāzes tirgus liberalizāciju.
"No sākuma mums būtu jāsakopj sava sēta un tikai tad jārunā par kaimiņu sētas sakopšanu. Protams, par kopēja tirgus veidošanu būtu jārunā arī ar Baltijas valstu kolēģiem. Jautājums par mūsu dialoga uzlabošanu, lai palīdzētu kaimiņiem, varētu būt darba kārtībā, ja tam radīsies nepieciešamība," teica Olšteins. Viņš minēja, ka tādējādi Latvija ir gatava sadarboties ar Lietuvu un Igauniju, piebilstot, ka Latvijas gāzes tirgus ir mazs, tādēļ uz gāzes tirgu jāraugās tikai Baltijas mērogā.
Olšteins arī pavēstīja, ka Lietuva un Igaunija plāno savus gāzes tīklus nacionalizēt, bet Latvijai pašlaik tādu ieceru nav. Viņš sacīja, ka kaimiņvalstu nostāja nevarētu būt saistīta ar vēlmi panākt no "Gazprom" labākus gāzes piegādes nosacījumus. Pēc EM parlamentārā sekretāra teiktā, Lietuvai un Igaunijai ir savi apsvērumi gāzes tīklu nacionalizācijā.
"Latvija tik nopietnus lēmumus patlaban neizskata, jo tie ir pārāk nopietni un prasa nopietnāku analīzi. Pašlaik mēs strādājam mazliet citā virzienā. Ja man prasītu viedokli, vai 1997.gadā pieņemtais lēmums par gāzes pārvades un sadales tīklu pārdošanu bija pareizs, es teiktu, ka ne. Arī es uzskatu, ka valstij tos vajadzēja paturēt savā īpašumā. Tomēr patlaban mūsu darba kārtībā nav jautājuma par to nacionalizāciju vai atpirkšanu," informēja Olšteins.
Viņš gan atzina, ka arī Latvijā varētu runāt par gāzes tīklu nacionalizāciju, ja attiecības ar "Gazprom" pasliktinās. "Tomēr, ja mēs redzēsim, ka sadarbība nenotiek pietiekamā līmenī, liberalizācijas jautājumā nav progresa un attiecības kļūt nekonstruktīvas vai pat saasinās, var gadīties, ka par to [gāzes tīklu nacionalizāciju] būs jādomā. Taču pašlaik mūsu uzņemtais kurss ir pietiekami pragmatisks un stabils," viņš norādīja.
Olšteins pastāstīja, ka gāzes tirgus liberalizācijai nepieciešamā normatīvā regulējuma izveidi viņš saredz kā daudzpakāpju procesu, kas noslēgsies ar dabasgāzes sistēmas operatoru nodalīšanu, "Tā kā Baltijas valstīm un Somijai kā izolētam tirgum pašlaik ir tiesības izmantot atkāpi no Eiropas Savienības direktīvu prasībām, tuvākie darbi, kas jāveic, ir sistēmas operatoru grāmatvediskā nodalīšana un trešās puses pieejas mehānisma izstrāde, kas plānota nākamajā pusgadā," paskaidroja Olšteins.
"Latvijas gāze" (LG) nodarbojas ar dabasgāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu, sadali un realizāciju. LG akcijas kotē "NASDAQ OMX Riga". Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International", "Gazprom" un "Itera Latvija". Pērn LG auditētais apgrozījums veidoja 329,705 miljonus latu, bet kompānijas peļņa bija 19,165 miljoni latu.