Pārtikas cenas pieaug visās Baltijas valstīs; Rīgā dārgākais piens, cūkgaļa un olas

Lielākajai daļai pārtikas produktu visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu veikalos 2010.gada decembrī cenas bija pieaugušas salīdzinājumā ar 2009.gada decembri, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.

Vislielākais cenu kāpums Tallinā ir bijis kafijas krējumam - 58%, Rīgā - pienam par 25%, bet Viļņā - kviešu miltiem par 21%, savukārt būtisks cenu samazinājums ir bijis tikai liellopu gaļai bez kaula Rīgas veikalos - 10%.

Rīgā augstākās cenas salīdzinājumā ar pārējo Baltijas valstu veikaliem bija 3,5% pienam - 0,94 eiro litrā, cūkgaļai bez kaula - 5,81 eiro kilogramā, L izmēra olām - 1,52 eiro par 10 gabaliem. Tallinā augstākā cena ir 82,5% sviestam - 1,46 eiro par 200 gramiem, "Edam/Gouda" sieram - 6,80 eiro kilogramā un liellopu gaļai bez kaula - 9,65 eiro kilogramā, savukārt Viļņā visdārgāk maksāja 10% kafijas krējums - 0,84 eiro par 200 gramiem, broileri - 2,78 eiro kilogramā, kviešu milti - 1,56 eiro par diviem kilogramiem, kviešu tostermaize - 0,72 eiro par 300 gramiem.

Savukārt Rīgā bija zemākās cenas Baltijas valstīs liellopu gaļai bez kaula - 6,35 eiro kilogramā, kviešu miltiem - 1,34 eiro par diviem kilogramiem, kviešu tostermaizei - 0,52 eiro par 300 gramiem. Tallinā viszemākā cena no Baltijas valstīm bija 10% kafijas krējumam - 0,41 eiro par 200 gramiem, broileriem - 2,31 eiro kilogramā, bet Viļņā zemākās cenas bija 3,5% pienam - 0,78 eiro litrā, sviestam - 1,26 eiro par 200 gramiem, sieram "Edam/Gouda" - 5,92 eiro kilogramā, cūkgaļai - 4,81 eiro kilogramā un olām - 1,13 eiro par 10 gabaliem.

"Visās trijās Baltijas valstīs ir norisinājušās līdzīgas cenu izmaiņas galvaspilsētu veikalos - cenas 2010.gada beigās ir bijušas augstākas nekā 2009.gada beigās, bet zemākas nekā 2008.gada nogalē. Cenu līmenis dažādās valstīs ir atšķirīgs, katrā valstī kādi produkti ir dārgākie Baltijā un kādi produkti - lētākie, tomēr jāatzīst, ka Viļņas veikalos ir sastopami vairāk produkti, kas ir lētākie Baltijā. Tas ir saistīts ar lielākiem un efektīvākiem ražošanas apmēriem, lietuviešu labāku māku tirgoties pasaules tirgos un spēcīgo nacionālo mazumtirdzniecības ķēdi," paskaidroja LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

LTVC ir izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Kopš 2004.gada 1.maija LTVC ir uzdots vākt, apkopot un sniegt Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības politikas veidošanai - lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtību noteikšanai.

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais