Kā Eiropai jāatbalsta mediji krievu valodā
Kāda ir krievvalodīgo mediju nākotne Latvijā un ES? Vai tie var kļūt par alternatīvu Kremļa propagandai? Vai Krievijas masu mediji parādīsies visas Eiropas mērogā? Vai arī būs daudz dažādu vietējo mediju krievu valodā? Kam par to būtu jāmaksā?
Par to Rīgā tika runāts īpašā konferencē, ko ar Latvijas partijas “Saskaņa” atbalstu rīkoja Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu frakcija. Konferenci organizēja un vadīja EP deputāts Nils Ušakovs. Šis pasākums tiek rīkots kā daļa no lielas Eiropas mēroga konferences par ES nākotni.
Jāizmanto dzimtā valoda
Partijas “Saskaņa” valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs kritizēja Latvijas informācijas politiku. “Varas ignorē daļas sabiedrības vēlmi informāciju par notikumiem pasaulē un Latvijā saņemt dzimtajā krievu valodā. Uzskatot to par negodīgu, cilvēki vēršas pie informācijas avotiem Krievijā un sāk domāt citādi. Aizliedzot kanālus, šī problēma netiks atrisināta.”
Dezinformācijas apkarošanas problēma mūsdienās ir īpaši aktuāla. Un, kā teica Eiropas Parlamenta viceprezidente Katarina Bārlija (Vācija), ir jācīnās ar dezinformāciju, izmantojot cilvēku dzimto valodu. Piemēram, jaunā ES kampaņa pret dezinformāciju, kas aptver tādas tēmas kā pandēmija vai karš Ukrainā, darbojas gan krievu, gan ukraiņu valodā.
Naudai jābūt no ES
Paskaidrojot, cik svarīgi katrai valstij ir runāt ar iedzīvotājiem viņu dzimtajā valodā, Bojans Brezigars (Itālija), Eiropas Mazākumtautību un reģionālo valodu laikrakstu asociācijas valdes loceklis, kā piemēru minēja savu stāstu: “Itālijā valdība finansiāli atbalsta mazākumtautību medijus. Es biju šādas avīzes galvenais redaktors 16 gadus. Mēs bieži kritiski runājām par Berluskoni valdību, bet viņi man nekad nezvanīja no turienes, sakot: jūs saņemat naudu no valsts, tāpēc jūs nevarat runāt sliktu par varas iestādēm. Dzimtā valoda ir viena no cilvēka pamattiesībām, un mediji mazākumtautību valodās būtu jāfinansē valstij un ES.”
Tikmēr “YouTube kanāla” “И грянул Грэм” autors Vadims Radionovs atgādināja, ka jebkuram medijam krievu valodā Latvijā, gan papīra, gan elektroniskajam, ir jāpaļaujas tikai uz sevi: “Mēs varam pretendēt uz dotācijām no Amerikas vēstniecības, interesi izrādīja Lielbritānijas vēstnieks - viņš nesen bija pie mums ciemos. Bet mēs nevaram iet pie Latvijas kultūras ministra, jo kanāls runā krieviski, un šī nav tā valoda, kurā Latvijā tiek atbalstīta kultūra. Un es neredzu, ka mūsu valsts par šo tēmu izdarītu kādus secinājumus, kā to darīja Igaunijā.”
Uzziņai:
tikai dažas dienas pirms konferences Igaunijā valdība apraidei krievu valodā piešķīra papildu 1,3 miljonus eiro. Tas ir papildus tam, kas jau ir.
Globālu problēmas risinājumu piedāvāja izdevniecības “RusMedia.de” galvenais redaktors Boriss Feldmans (Vācija): “Mēs saskaramies ar milzīgu propagandas mašīnu ar neierobežotu resursu. No janvāra līdz martam Krievijas Federācijas budžets mediju atbalstam ir trīskāršojies, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tagad Krievijas agresijai pretojas Ukrainas armija un NATO. Un vajag to pašu krievvalodīgo mediju NATO, kas mūs visus vienos. Un, protams, ievērojams finansējums: piemēram, miljards eiro. Ko šī summa nozīmē militāri? Par to var aprīkot tanku brigādi, kas var cīnīties, un to var iznīcināt ar raķetēm. Savukārt miljards eiro informācijas karā ir kvalitatīvs televīzijas kanāls.”
Viens vai vairāki mediji
Pēc šobrīd Krievijā slēgtā televīzijas kanāla “Doždj” galvenā redaktora Tihona Ddjadko domām, ir iespējams un nepieciešams izveidot visas Eiropas platformu - lielu visas Eiropas mediju krievu valodā. Iepriekš viņš to uzskatīja par sliktu domu, balstoties uz viņa paša pieredzi RTVi, kas krievu valodā pārraidīja ļoti dažādām auditorijām Maskavā, Ņujorkā, Berlīnē, Izraēlā. “Agrāk viņu problēmas nesakrita nemaz. Taču šodien situācija ir cita, ir tikai viena tēma - karš, un šī darba kārtība vieno visus.”
Dokumentālo filmu režisors Vitālijs Manskis domā citādi: krievvalodīgā auditorija Krievijā un ārpus tās ir ļoti atšķirīga, tāpēc uzdevumi, ar kuriem saskaras prese, ir ļoti dažādi. “Krievu auditoriju vajadzētu efektīvāk modināt un noskaņot uz jauna veida darbību saistībā ar režīmu, saistībā ar kaut kādas jaunas Krievijas izveidi. Savukārt ar tiem krieviem, kuri dzīvo tepat Latvijā, nepieciešama principiāli cita saruna. Viņi pārliecinošāk jāiesaista Latvijas sabiedrībā, kas, manuprāt, netiek darīts pārāk efektīvi.”
Viņam piekrīt arī Latvijas portāla “RusDelfi” galvenais redaktors Anatolijs Golubovs: “Latvijā krievvalodīgā auditorija nav vienota savos uzskatos pat mazas valsts ietvaros, kur nu vēl runājot par visu Eiropu.”
Apraides krievu valodā vadītājs Igaunijā un ETV+ vadītājs Andrejs Titovs netic vienota visas Eiropas medija dzīvotspējai krievu valodā: “Savulaik mēs ar kolēģiem no Latvijas un Lietuvas mēģinājām uzsākt visas Baltijas TV raidījumu. Bet viņi atteicās no šīs idejas, saprotot, ka diskusijām ir pārāk maz kopīgu tēmu.”
Kas tālāk un kur skatīties debates
Pilnu video atskaiti no konferences var noskatīties vietnē “YouTube” un “Facebook”.
Latviešu valodā:
https://www.facebook.com/nilsusakovs/
Krievu valodā: www.facebook.com/ushakovLIVE
www.socialistsanddemocrats.eu/
Eiropas parlameta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas apmaksāta publikācija
