Būt pensijā un strādāt? Noteikti!
«Jau pensijā, bet turpina strādāt algotu darbu... Kā nav kauna?!» tā bieži vien nodomā un arī skaļi pasaka tie, kuri nesaprot un pat nosoda strādājošos vecuma pensionārus. Laikam domā, ka jāprotas, ka jāatdod darbavieta jaunajiem un ka paši nekad nekļūs veci un nepiedzīvos «lāstu»: «Kaut tu pārtiktu tikai no pensijas!» (Ar to domājot summu, kādu saņem vairums Latvijas pensionāru un kas nepārsniedz 382 eiro.)
Gulbeniete Palmīra Piļka jau gadu varētu atļauties sēdēt rokas klēpī salikusi, taču viņai tas nenāk ne prātā. «Man ir septiņi mazbērni! Katru no viņiem gribu apsveikt dzimšanas un vārda dienā. Arī gadskārtu svētkos! Es strādāju, un es varu atļauties palutināt visus savējos,» Neatkarīgajai lepojas Palmīra. Viņa piebilst, ka tas ir tikai viens no ieganstiem, lai nepamestu darba tirgu. Jau pati doma, ka varētu neko nedarīt, viņai liekoties biedējoša. Acu priekšā stāv kādas draudzenes liktenis, kura ļoti gaidīja pensijas vecumu un ļāvās atpūtai. «Viņa mājās sēdēja, skatījās griestos un grima arvien dziļākā depresijā. Pensija taču maza, atļauties neko nevar! Ātri viņa izdzisa kā svece. Vairs viņas nav,» stāsta Palmīra. Viņas pašas 44 gadu darba stāžs ir kā maratona skrējiens. Apstāties Palmīra pat nedomā! Šī seniore ir pieradusi strādāt nevis vienu, bet vairākus darbus un katru dienu - no agra rīta līdz vēlam vakaram.
«Ziemā ceļos četros no rīta, tagad - piecos. Kamēr visi darbi ir apdarīti, jau ir desmit vai vienpadsmit vakarā,» stāsta Palmīra. Arī tad, kad citi atpūšas, svin svētkus vai atrodas Covid-19 karantīnā, Palmīra vienmēr ir ierindā, viņa tur rokās slotu, lāpstu, grābekli, kapli vai darbojas ar zāles pļāvēju - atkarībā no gadalaika vai darba uzdevuma. Viņa bez kompleksiem un pašapzinīgi atklāj, ka strādā smagu fizisku darbu - par sētnieci un apkopēju. Tie visi ir legāli darbi ar nelielu vai pat niecīgu atalgojumu, un visur godīgi tiek maksāti nodokļi. Palmīra atzīst - ne katrs ir gatavs uz ko tādu parakstīties. Sevišķi gados jaunie cilvēki.
«Gulbenē trūkst čaklu cilvēku, kuri ir ar mieru strādāt par mazu samaksu. Es nejūtu darba trūkumu! Man nav jāmeklē darbs, man to piedāvā! Tāpēc dusmojos uz tiem, kas sūdzas, ka Gulbenē nav ko darīt. Es strādāju kā pašnodarbinātā persona, kā arī algotu darbu. Esmu pieradusi būt kā uz atsperēm. Kad pirms 21 gada kļuvu par atraitni, ne brīdi neesmu sev devusi atlaides. Vienmēr esmu strādājusi četros vai piecos darbos vienlaikus. Sadalu darbdienu pa stundām un ar visu tieku galā! Es taču esmu trīs bērnu māte. Visus savus bērnus esmu izvadījusi lielajā dzīvē, visi tagad stingri stāv paši uz savām kājām. Uzskatu - man šodien nav problēmu. Esmu pati sev saimniece un savas dzīves noteicēja,» saka Palmīra.
Protams, algots darbs nav visa viņas dzīve. Ir arī mājsaimniecības rūpes un sievišķīgas aizraušanās.
Palmīra tur savu mazdārziņu. Tur viņa izaudzē visu sev ziemai nepieciešamo, sākot ar kartupeļiem, burkāniem, bietēm un beidzot ar gurķiem un tomātiem, kurus seniore konservē un saliek burkās. Viņai vienmēr pagrabs ir pilns ar pašas sarūpētiem labumiem. Tur - arī meža ogas ievārījumos un kompotos. Palmīra saka - ēd pati, palutina bērnus, mazbērnus, pacienā draugus.
«Vasarās vienmēr atrodu kādu brīvu stundu, lai sēstos pie auto stūres un dotos uz mežu ogās vai sēnēs. Mežs ir mana sanatorija! Mana atpūta!» saka Palmīra.
Viņa ir pieradusi dzīvot, domājot ne tikai par sevi. Dzīvot lielā radu lokā. Ziemassvētkos viņa ir kopā ar bērnu ģimenēm, mazbērniem, vienmēr piedalās dievkalpojumā katoļu baznīcā. Tā jau ir tradīcija. Palmīra ir katoliete, uzaugusi Latgalē, Bērzpilī, trīs bērnu ģimenē. Viņa labi atceras, ka jau no četru gadu vecuma gājusi mammai Annai līdzi uz fermu un palīdzējusi slaukt sovhoza Bērzpils govis, kā arī tīrumā ravējusi bietes. Jaunībā Palmīra strādājusi Gulbenes pusē - Kirova kolhozā par agronomi, jo viņai bija atbilstoša vidējā speciālā izglītība. Tad sekoja darba gadi Gulbenes alus darītavā, kuras vairs nav. Pēc tam Palmīras darba vieta bija gaterī. Šodien viņa ir sētniece daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvo pati, kā arī kopj darbavietu telpas, kāda veikala teritoriju, nēsā reklāmas bukletus, kā ar reizi mēnesī piegādā iedzīvotājiem pašvaldības laikrakstu Gulbenes Novada Ziņas - 21 paku, kurā katrā ir 200 laikrakstu.