Maksātnespēja pa kabatai retajam

© www.nra.lv

Pērn par maksātnespējīgu tiesa pasludinājusi vienu, bet šogad – 29 fiziskas personas. Šādu ceļu būtu gatavi iet daudzi grūtībās nonākušie kredītņēmēji, taču, neskatoties uz grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas procesu padarījuši pieejamāku, lielākā daļa no viņiem to joprojām nevar atļauties.

Kredītu vairs nesaņems

Rīdzinieku Andreju (vārds mainīts) par maksātnespējīgu tiesa pasludinājusi pagājušajā mēnesī. Vīrieša kopējās parādsaistības ir 200 000 latu. Viņš skaidro, ka, plānojot dibināt ģimeni, vēlējies tikt pie labāka dzīvokļa. "Viens dzīvoklis bija paņemts kredītā. Tad paņēmu vēl vienu aizdevumu un nopirku dzīvokli jaunbūvē cerībā pārdot esošo un atbrīvoties no viena kredīta. Taču sekoja cenu kritums nekustamā īpašuma tirgū," stāsta Andrejs. Pēc tam vīrietis štatu samazināšanas rezultātā vienu darba vietu zaudējis, bet otrā viņam samazināts atalgojums. Līdz ar to ienākumi mēnesī no 1500 latiem mēnesī saruka līdz 500 latiem. "Maksātnespējas process man bija vienīgais risinājums. Jebkurā gadījumā es zaudētu abus dzīvokļus. Procesam noslēdzoties, es vismaz palikšu bez parādiem, lai sāktu visu no nulles. Pretējā gadījumā es paliktu bez īpašumiem un parādu jūgā būtu līdz mūža galam," skaidro Andrejs. Vīrietis piebilst, ka arī ikdiena nu kļuvusi mierīgāka – vairs netiek zvanīts no bankas un netraucē arī parādu piedzinēji.

Maksātnespējas procesu var piemērot privātpersonai, kura nevar nokārtot 5000 latu lielas parādsaistības, kam iestājies izpildes termiņš, vai nevarēs nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā un to summa kopā pārsniedz 10 000 latu. Process ilgst piecus gadus. Šajā laikā kredītņēmējam jāpārdod visi savi īpašumi, lai segtu parādsaistības. Jāpiebilst – ja visu parādu šajā laikā tā arī neizdodas atdot, atlikusī summa tiek dzēsta. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons gan norāda, ka maksātnespējas process nav panaceja un izšķirties tam par labu vajadzētu vien tiem, kuru parādsaistības mērāmas simtos tūkstošu un pat miljonos. "Šobrīd katram kredītņēmējam veido kredītvēsturi. Cilvēks, kurš parādījis, ka nevar atdot parādu, diez vai savā mūžā kādu kredītu vēl saņems," brīdina T. Tverijons.

Ne katram, kas to vēlētos

Atšķirībā no juridiskās personas maksātnespējas šajā gadījumā kreditors nevar iesniegt procesa pieteikumu tiesā – par to var izšķirties tikai pats parādnieks. Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele norāda, ka grozījumi Maksātnespējas likumā procesu padarījuši lētāku un pieejamāku grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, taču tas nenozīmē, ka šādu ceļu var iet katrs, kas to vēlētos.

Par to pārliecinājās arī Ķekavas novada iedzīvotāja Evija. Viņas parādsaistības šobrīd ir 128 000 latu. Kredītu uz 30 gadiem sieviete izšķīrusies paņemt, lai viņas ģimene tiktu pie savas mājas, jo līdz šim seši cilvēki dalījuši nelielu divistabu dzīvokli. Tiekot pie plašākām telpām, nu katru mēnesi bija jāšķiras no apmēram 700 latiem. Vēl līdz pagājušā gada nogalei ģimene tika galā ar kredītmaksājumiem, taču tad Evija zaudēja darbu un ģimenes budžets saruka līdz 900 latiem. "Banka nāca mums pretī, un līdz augustam mēs varējām veikt samazināto maksājumu. Tad interesējāmies par maksātnespējas procesu, jo negribam visu mūžu slēpties parādu dēļ," skaidro četru bērnu māmiņa.

Joprojām pārāk dārgs

Vēršoties pie Kredītņēmēju apvienības juristiem, Evija gan noskaidroja, ka viņa šādu statusu nevar iegūt, jo viņas ienākumi ir pārāk mazi. Maksātnespējas likums noteic, ka cilvēkam un viņa apgādībā esošajiem katram mēnesī jābūt nodrošinātiem vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Tas nozīmē, ka Evijas ienākumiem mēnesī būtu jāsasniedz 900 latu: 180 latu viņai pašai iztikai, 360 latu – abu bērnu uzturēšanai, pārējā summa – atlīdzībai maksātnespējas administratoram, izsoļu organizēšanai, sludinājumu publicēšanai un citām ar procesu saistītām izmaksām. Taču jaunajā darbavietā sieviete mēnesī uz rokas saņem vien 300 latu un citu ienākumu viņai nav. Evija šādu situāciju uzskata par muļķīgu.

Latvijas kredītņēmēju apvienības konsultants Aivars Rudi skaidro, ka maksātnespējas process lielākajai daļai kredītņēmēju nav pieejams, jo ir dārgs un sarežģīts. Kaut gan no 1. jūlija ievērojami samazināta maksātnespējas administratora atlīdzība, piecu gadu laikā tai ir jāatvēl 11 340 latu, ko var atļauties tikai retais. Tāpat maksātnespējīgai personai jārēķinās arī ar citiem izdevumiem, piemēram, mantas izsoļu rīkošanu.

Ekonomika

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Svarīgākais