Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, bet arī neizmantojot bankas kartes. Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā.
Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi - skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.
Zviedrija 2023. gadā ir iecerējusi no skaidras naudas attiekties pilnībā. Šobrīd Zviedrijas centrālā banka Riksbank strādā pie pilotprojekta ar mērķi izstrādāt elektronisko valūtu jeb e-kronu, ko varēs augšupielādēt mobilajā aplikācijā vai īpašā maksājumu kartē. 2018. gadā vairs tikai 13% Zviedrijas patērētāju kā galveno norēķinu līdzekli izmantojuši skaidru naudu, liecina Riksbank veikts pētījums. Ja jau mūsu skandināvu kaimiņi izvēlas teju tikai bezskaidras naudas darījumus, iespējams tuvā nākotnē šī tendence sasniegs arī Latviju.
Lielākā daļa darījumu pasaulē gan vēl joprojām notiek skaidrā naudā, tomēr to īpatsvars strauji krīt - ja 2013. gadā tie bija 89% no visām transakcijām, tad šobrīd to ir jau aptuveni 77%, vēsta laikraksts The Economist. Tieši tehnoloģiski attīstītākās valstis dodas bezskaidras naudas darījumu virzienā, jo, piemēram, Norvēģijā un Dānijā, kur 97% no iedzīvotājiem izmanto internetu, un jau 2016. gadā četri no pieciem maksājumiem jau bija digitāli.