Aizejošais gads Latvijas banku nozares vēsturē paliks ar izteikto piesardzību, kas sekoja Moneyval ziņojuma satricinājumam un divu banku likvidācijas procesam. Bankas kļuva aizvien skeptiskākas ne tikai pret nerezidentu naudas apkalpošanu, bet arī Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu kreditēšanu. Piemēram, gada otrajā ceturksnī banku iekšzemes kredītportfelis palielinājies tikai par 50 miljoniem eiro, kas pie tā brīža ekonomiskās izaugsmes ir gaužām pieticīgi. Un tas notiek apstākļos, kad bankām ir jāpiemaksā par eiro atlikumu glabāšanu Eiropas Centrālajā bankā.
Nākamajā gadā par vienu no svarīgākajām tēmām kļūs mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, lai uzturētu ekonomisko izaugsmi un veicinātu inovāciju ieviešanu. Eiropas Komisija novembra beigās izplatītā ziņojumā vērsa uzmanību uz to, ka MVU ir kritiska loma Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču nelieliem uzņēmumiem ir grūti tikt pie adekvāta finansējumu. Ja situācija nemainīsies, tiem būs grūti ieviest inovācijas un paaugstināt strādājošo kvalifikāciju, kas ir kritiski svarīgi konkurētspējas saglabāšanā.
No tā izriet, ka finansētājiem vajadzētu kļūt atvērtākiem pret mazākiem uzņēmumiem un gatavot tiem draudzīgus kreditēšanas piedāvājumus.
Noteikti būs interesanti vērot finanšu pakalpojumu eksporta tendences. Šogad naudas aizdošana uz ārzemēm dramatiski samazinājās, taču diez vai visi valstī strādājošie finansētāji spēs izdzīvot tikai no iekšējā tirgus apkalpošanas. Ja netiks atrasti jauni eksporta tirgi, jāsākas asai cīņai par klientu pārdali.