Saeimai pieņemot jauno Maksātnespējas likumu, grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem ir pavērta iespēja no smagās parādu nastas tapt brīviem arī pēc viena gada. Lai nolīdzinātu parādsaistības, viņiem katru mēnesi būs jāatvēl trešā daļa no saviem ienākumiem, bet ne mazāk kā trešā daļa no minimālās algas, – pašlaik tie ir 60 lati.
Ievērojot Valsts prezidenta aizrādījumus, atdodot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, turpmāk nodalīs parādniekus, kuru saistības nepārsniedz 100 000 latu, un tos, kuru parādi ir virs šīs summas. Viņiem saistību dzēšanas nosacījumi atšķirsies. Ja grūtībās nonākušā kredītņēmēja parādsaistības nepārsniedz minēto summu, viņš tās varēs dzēst arī gada laikā, ja spēs atdot vismaz pusi no parāda summas, ko nav izdevies nosegt no mantas pārdošanas, ja ne – tad saistību dzēšana ilgs divus gadus.
Savukārt parādnieks, kura saistības pārsniedz noteikto – 100 000 latu – robežu, tās varēs dzēst viena līdz trīsarpus gadu laikā, proti, ja viņš spēs atdot vismaz pusi no parāda summas, kas nav nosegta no mantas pārdošanas, procesu izbeigs pēc gada, ja 35% – pēc diviem gadiem, 20% – pēc trim gadiem, bet, ja spēj samaksāt vēl mazāk, – pēc trīsarpus gadiem.
Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko pieļauj, ka cilvēki varētu vērsties Satversmes tiesā, jo jaunais likums faktiski paredz parādnieku šķirošanu pēc mantiskā stāvokļa. Arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP) intervijā Latvijas Radio iepriekš skaidroja, ka uz šādu varbūtību ir norādījuši tiesu eksperti.
Būtiski, ka maksātnespējas process nu būs krietni lētāks – administratora atlīdzībai turpmāk būs jāatvēl 360 latu. Salīdzinājumam der piebilst, ka šobrīd šim mērķim visa procesa laikā parādniekam būtu jāizdod līdz pat 11 340 latiem.
Jauno saistību dzēšanas kārtību būs iespējams piemērot arī tiem parādniekiem, kuriem bankrots sākts pirms jaunā likuma spēkā stāšanās.
Komentējot jaunā likuma pieņemšanu, Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons norāda, ka tas ir par labu kredītņēmējiem, kuri ies bankrota ceļu, savukārt nākotnes kredītņēmējiem būs jārēķinās ar grūtāk pieejamiem un dārgākiem kredītiem.
Savukārt zvērināts advokāts Aldis Gobzems uzskata: "Valsts prezidenta iebildumi lielos vilcienos ir ņemti vērā, un jautājumā par fizisko personu maksātnespējas procedūrām ir panākts zināms kompromiss."
Tikmēr Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele ir pārliecināts, ka likums jau drīz vien atkal būs jāver vaļā. "Latvijā fiziskās personas maksātnespējas process ir jauns. Līdz ar to tiesu prakse tikai veidojas, un arī neviens process šobrīd nav pabeigts. Tāpēc laika gaitā likums noteikti tiks pilnveidots," skaidro E. Ābele.
Maksātnespējas likums stāsies spēkā šā gada 1. novembrī.