Cēsu gaļas kombināta liellopu gaļas pieprasījums pieaug arī Latvijas tirgū

SAPAKO. Attīstot gaļas pirmapstrādes cehu, ir iegādātas jaunas vakuuma fasēšanas iekārtas. © Ojārs Lūsis

Uzsākot liellopu un jēru kautuves, kā arī gaļas pirmapstrādes ceha darbību, Cēsu gaļas kombināta mērķis bija  ne tikai augsta līmeņa  kaušanas  pakalpojumu sniegšana liellopu audzētājiem un iegūtās gaļas pārdošana ārvalstu tirgos, nodrošinot stabilu noietu, bet arī  veicināt liellopu un jēra gaļas patēriņu arī Latvijas tirgū.

Uzsvars uz liellopu gaļu

Ja kopējie dati valstī neliecina par Latvijas sabiedrības tradīciju maiņu - kopējais liellopu gaļas patēriņš vēl arvien salīdzinājumā ar cūkgaļu un putnu gaļu saglabājas iepriekšējā līmenī un krietni atpaliek no citām valstīm, tad tieši Cēsu gaļas kombinātā ražotā liellopu gaļa pēdējo gadu laikā ir kļuvusi daudz pieprasītāka arī vietējā tirgū. Pirms dažiem gadiem vietējā tirgū nonāca apmēram desmit procentu no kopumā kombināta ietvaros saražotā apjoma, bet pagājušajā gadā sasniedza jau 15 procentu no kopapjoma. Tas liecina, ka cilvēki labāk izvēlas Latvijā audzētu liellopu, nevis importēto. Turklāt cenu ziņā Latvijā audzētā gaļa ir līdzvērtīga importētajai no Polijas un Lietuvas.

Uzņēmuma direktore Ieva Piteronoka-Krišāne uzskata, ka liellopu gaļas ēšanas tradīcijas Latvijā ir jāveicina, jo liellopa gaļa ir vērtīgāka un veselīgāka par cūkgaļu. Viens no kritērijiem, kāpēc cilvēki izvēlas cūkgaļu vai putnu gaļu, ir cena - liellops ir dārgāks. Taču jāsaka, ka pēdējā gada laikā starpība ir samazinājusies un liellopu gaļa vairs nav tik ļoti nepieejama arī cilvēkiem ar zemu maksātspēju. Lai veicinātu liellopu gaļas patēriņu, ar pārstrādes uzņēmuma iniciatīvu vien ir par maz, tas ir jādara valstiski - jārunā un jāstāsta sabiedrībai gan no Zemkopības ministrijas, gan Pārtikas veterinārā dienesta, gan veselības aprūpes speciālistu puses.

Jāaudzē vairāk

Pārdošanas daļas vadītāja Ieva Jērcēna uzsver: «Pieprasījums pēc mūsu kombinātā sagatavotās produkcijas pārsniedz piedāvājumu. Mēs varētu gan daudz vairāk nokaut, jo kapacitāte to atļauj, gan pārdot, jo pieprasījums gan eksporta tirgos, gan Latvijā ir ļoti liels. Liellopus iepērkam visā Latvijā - braucam pakaļ katram lopam gan uz Liepāju, gan Daugavpili. Sadarbojamies arī ar Igaunijas zemniekiem, kuri īpaši aktīvi strādā bioloģisko saimniecību ietvarā.» Diemžēl liellopu audzēšana Latvijā neattīstās tik strauji, kā aug pieprasījums. Savukārt jēru audzēšanas tradīcijas iet plašumā - šajā sortimentā uzņēmums vairs neizjūt trūkumu. Ieva Jērcēna piebilst: «Mēs priecājamies, ka īsā laikā esam ieguvuši labu reputāciju un zemnieki mums uzticas. Savas saistības vienmēr izpildām laikus, kā arī cenšamies piedāvāt labāko iespējamo cenu. Varam ieteikt paplašināt ganāmpulkus, jo pieprasījums pēc Latvijā audzētas gaļas Eiropā ir liels.»

Līdz 3 mēnešiem nobriedināti steiki

Ieva Piteronoka-Krišāne vēsta: «Esam izvirzījuši sev jaunus mērķus - turpmāk daudz aktīvāk strādāsim pie noieta palielināšanas vietējā tirgū. Viens no pirmajiem darbiem ir izveidot atpazīstamu un viegli pamanāmu iepakojumu, lai cilvēki neapjuktu un ieraudzītu mūsu produkciju lielveikalu stendos. Sarunas par mūsu produkcijas izplatīšanu lielākajos tirdzniecības tīklos Latvijā jau ir uzsāktas - domājam, ka tuvāko trīs mēnešu laikā tā būs ērti pieejama un labi atpazīstama. Piedāvājumā būs gan svaiga, gan dažādos termiņos briedināta liellopu gaļa.»

Kā īpašu produktu, ko jau tagad novērtē ārvalstu klienti un augstas klases restorāni Latvijā, ir briedināta liellopu gaļa. Tradicionāli liellopu briedina 21 līdz 28 dienas. Taču Cēsu gaļas kombināts piedāvā arī trīs mēnešus jeb 90 dienu briedinātu gaļu. Briedināšanas laikā gaļā notiek dažādi fermentācijas procesi, kas gaļu padara mīkstu - arī pa vienai minūtei no katras puses apcepts steiks būs sulīgs ar tīkamu struktūru un izteiktu garšu.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais