Intervija ar Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Arti Druvinieku.
- Sena latviešu paruna saka: cāļus skaita rudenī. Kopš stājāties Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatā, ir pagājis gads, tātad nosacīti pienācis laiks, kad sākt skaitīt cāļus. Kāds ir bijis aizvadītais darba gads?
- Pirmais darba gads Centrāltirgus vadībā ir bijis pietiekami raibs - ir lietas, kas priecē, un ir lietas, ko gribējās izdarīt labāk. Taču tas ir tikai normāli, jo ne bez iemesla saka, ka slikts tas karavīrs, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Ja es domātu, ka viss, ko darām, ir perfekti, tad nebūtu jēgas plānot savu darbu nākotnē. Esmu no tiem, kas savu darbu vērtē kritiski, pat tad, ja viss ir labi, vienmēr uzskatu, ka nav tik labi, lai nevarētu vēl labāk. Paškritika man liek augt pašam un sasniegt arvien labākus rezultātus savā darbā. Apziņa, ka Rīgas Centrāltirgus ir lielākais un daudzvietīgākais Eiropā, turklāt ar unikālu zivju paviljona sortimentu, kāda nav nekur citur, man pašam uzliek milzu atbildību - Rīgas Centrāltirgus ir mūsu nacionālā vērtība, un jūtos personīgi atbildīgs, lai tas arī nākotnē saglabātu savu nozīmību.
- Ir taču kas tāds, par ko pašam ir patiess gandarījums?
- Par vislielāko panākumu uzskatu sabiedrībā novērojamo tendenci - tās attieksme pret tirgu sāk mainīties. Kādreiz tirgus lielai daļai sabiedrības saistījās ar ne pārāk sociāli labvēlīgu vidi - pastāvēja bažas par savu maciņu, par nelegālu akcīzes preču tirdzniecību un tamlīdzīgi, bet tagad sabiedrība tirgu uztver pozitīvāk. Protams, nekas nemainās ar dažiem plaukstu sasitieniem, lai tirgus vienā dienā iegūtu citu statusu un citas tradīcijas - tas notiek lēnām un pakāpeniski mērķtiecīga darba rezultātā. Šogad jau redzam pozitīvus ieguvumus, kas nozīmē, ka ejam pareizā virzienā. Ļoti priecājos, ka arī pašam personīgi arvien biežāk nākas dzirdēt pozitīvus viedokļus - cilvēki sāk ieklausīties, sāk redzēt, saprast un novērtēt mūsu darbu.
- Esat jau iepriekš paudis, ka Rīgas Centrāltirgum jākļūst eiropeiskākam, pārņemot citu Eiropas tirgu pozitīvo pieredzi. Kāds tad ir šodienas Eiropas tirgus, un ko no tā var ieviest Rīgā?
- Kopā ar savu komandu esam iepazinušies ar populārāko Eiropas tirgu pieredzi, tostarp Roterdamā, Stokholmā, Kopenhāgenā, Turīnā, Madridē, Budapeštā. Ir ļoti interesanti vilkt paralēles ar Rīgas Centrāltirgu - salīdzināt un izvēlēties šiem Eiropas tirgiem raksturīgās tendences, ko būtu vērts ieviest arī Rīgā. Esmu pārliecināts, ka nevajag izdomāt jaunu divriteni, ja pat nenojaut, kādam tam vajadzētu izskatīties, tāpēc pieredze, ko guvām Eiropas tirgos, mums lieti noderēs, veidojot jauno Rīgas Centrāltirgus konceptu un tēlu.
- Nosauciet kaut dažas konkrētas lietas, ko plānots ieviest Rīgā, lai tirgus kļūtu eiropeiskāks un interesantāks.
- Viena no konkrētām lietām ir ēdināšanas pilsētiņas iekārtošana tirgus teritorijā, jo tirgum arī jēdzieniski ir jāaiziet no tradicionālās izpratnes par tirgu, kurā tikai pērk un pārdod. Šādā statusā tirgum ir ļoti grūti cīnīties ar lielveikaliem un iepirkšanās centriem, respektīvi: ja tirgus nemainīsies, tas lemts iznīcībai. Ar to mēs nevaram samierināties, tāpēc meklējam jaunus ceļus, kas Rīgas Centrāltirgu padara daudzveidīgāku un plaši pieejamu cilvēkiem ar dažādām interesēm un vajadzībām - mēs gribam būt notikumu virpulī. Rekonstruētajā gastronomijas paviljonā ēdināšanas pilsētiņas ideja ir iedzīvināta. Tās koncepts neparedz tikai ātru maltīti tirgus apmeklētājiem un darbiniekiem, bet gan daudz plašākas iespējas - būs plašas izvēles iespējas gan jau pieminētajām kategorijām, gan pusdienu piedāvājumi tuvākajā apkārtnē strādājošajiem biroju darbiniekiem un pilsētas viesiem. Svarīgi, ka šeit būs arī restorāni, kur vakariņot kopā ar ģimeni vai nosvinēt jubilejas. Tas nozīmē, ka gastronomijas paviljons un ēdināšanas pilsētiņa būs atvērti ne tikai līdz tradicionālajām tirgus darbdienas beigām pulksten septiņiem vakarā, bet daudz ilgāk. Tradīcijas ir grūti mainīt, taču mēs ceram, ka izdosies. Arī pagarinātais gastronomijas paviljona darba laiks līdz pulksten desmitiem vakarā maina izpratni par tirgu.
- Paplašinot skatījumu uz tirgu kā tādu un meklējot iespējas piesaistīt tirgum publiku, kura līdz šim nav bijusi pastāvīgo apmeklētāju skaitā, Rīgas Centrāltirgus organizē dažādus pasākumus. Ļoti veiksmīgi ir noritējušas Zivju dienas, Gaļas dienas, Ziedu dienas un citi pasākumi. Kādi ir nākotnes plāni?
- Plāni ir visai grandiozi, jo redzam, ka iepriekš paveiktais darbs pasākumu organizēšanā ir bijis ļoti svētīgs - sabiedrības interese par šiem pasākumiem ir ļoti liela, jo tie ir ne tikai degustāciju un iepirkšanās svētki, bet arī iespēja labi pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Mēs apzināmies, ka pirmais gads ir testa gads, un katrs pasākums mums ir kā pieredzes gūšana - vērtējam, ko cilvēki vēlas, kas viņiem patīk, ko gribētu vēl. Esam pieņēmuši lēmumu muzikālajam noformējumam pieaicināt pazīstamus mūziķus, kuru klātbūtne daudzos izsauc interesi un liek baudīt mūziku. Nākamajam gadam plānojam regulārus pasākumus - praktiski katru mēnesi Centrāltirgū būs kāds aizraujošs notikums. Tāpēc esam gatavi arī jauniem un nebijušies risinājumiem, kas tirgu padara par prieka un līksmes vietu.
- Ne tikai es, bet ļoti daudzi ar nepacietību gaida atjaunotā gastronomijas paviljona atvēršanu, jo vēlas ieraudzīt jauno tirgus konceptu, par ko tik daudz ir runāts.
- Šobrīd norit finiša darbi, tāpēc arī tunelis caur rekonstruējamo paviljonu kopš oktobra sākuma ir slēgts. Jāatvainojas apmeklētājiem, kuriem tagad, lai nokļūt no viena paviljona citā, ir jāiet apkārt pa lauku. Taču tās ir tikai īslaicīgas neērtības, jo atjaunotā gastronomijas paviljona atklāšana paredzēta jau novembra beigās. Ir sākusies tirdzniecības vietu un stendu iekārtošana.
- Jau ilgāku laiku tiek runāts par Rīgas Centrāltirgus tūrisma informācijas centra izveidošanu. Vai tā vēl arvien ir aktualitāte?
- Protams, jo Centrāltirgus ir ne tikai iepirkšanās vieta, bet arī vērojams tūrisma objekts ar interesantu vēsturi, tāpēc tūrisma informācijas centrs ir nepieciešamība. Informācijas centram esam radījuši pilnīgi jaunu tieši Centrāltirgum raksturīgu suvenīru sēriju - cepurītes, krekliņi, magnētiņi, krūzītes un citi sīkumi ar asprātīgiem zīmējumiem un teicieniem trīs valodās. Zīmējuma autors ir Latvijā pazīstams karikatūrists - jauno suvenīru sēriju kopumā prezentēsim atsevišķā pasākumā. Tāpat šī vieta kalpos kā ekskursiju sākuma punkts un ļaužu satikšanās vieta.
Pati būve iecerēta kā stikla un koka saspēles projekts, kas šobrīd tiek izgatavots rūpnīcā un novembra beigās tiks uzstādīts tam paredzētajā vietā pašā tirgus sirdī - Prāgas ielas un Nēģu laukuma krustpunktā.
- Rīgas Centrāltirgu ik dienu apmeklē tūristu tūkstoši, kuri ar zināmu skaudību skatās uz milzīgo Centrāltirgus piedāvājumu. Vai viņiem ir iespēja ne tikai šeit nogaršot tirgus piedāvājumu, bet arī paņemt līdzi un aizvest uz mājām?
- Mūsu lielākais lepnums ir zivju paviljons - tas izbrīna daudzus. Tāpat arī gaļas kūpinājumi, vītinājumi, dažāda veida desas un sieri ir augstu novērtēti. Esam novērojuši, ka Krievijas un citu valstu tūristi vai cilvēki, kuri šeit ierodas regulāros biznesa braucienos, Centrāltirgū ievērojamos apjomos iepērk produkciju vešanai uz mājām. Mūsu tirgotāji ir padomājuši par šo cilvēku vajadzībām, tāpēc piedāvā iegādātos produktus atbilstoši iepakot - vakuuma pakās tie ilgāk saglabājas svaigi un droši pārvadājami gan vilcienā, gan lidmašīnā.
- Kopumā tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, jo uz tirgus darbību iespaidu atstās arī pilsētas pašvaldības un valsts īstenotie projekti. Esat gatavi šiem izaicinājumiem?
- Mēs tiešām esam ierauti notikumu virpulī, jo tirgu skar vērienīgais Rail Baltica projekts, kas paredz nojaukt dzelzceļa uzbērumu un vizuāli un praktiski savienot divas pilsētas daļas - pilsētas centru un Vecrīgu ar Maskavas forštati, kurā atrodas arī Centrāltirgus. Tāpat vidi būtiski mainīs Rīgas domes Attīstības departamenta virzītais projekts par kanālmalas sakārtošanu, kas kļūs ne tikai vizuāli pievilcīga, bet arī izmantojama jebkuram cilvēkam, jo šeit atradīsies gan labiekārtotas atpūtas vietas, gan veloceliņi, gan laivu piestātnes. Arī šobrīd par Rūpniecības tirgu sauktā teritorija mainīs savu izmantojumu - jau tuvākajā laikā tur tiks izveidots multimodāls satiksmes un biroju centrs. Kanālmalas revitalizācijas projekta realizācija sāksies jau nākamā gada pavasarī. Arī citi minētie projekti realizēsies tuvāko gadu laikā. Es domāju, ka 2022. gadā šo teritoriju būs grūti pazīt - tai būs ne tikai cits vizuālais tēls, bet arī funkcionalitāte.
