Parex bankas aktīvu izsaimniekošana uzņem apgriezienus: kā rāda Baltic Screen rīcībā nonākušie dokumenti, par līzinga kompānijas pārdošanu Baltkrievijā Parex banka saņēmusi... 100 ASV dolāru, savukārt otrs maksājums tiks saņemts tikai pēc nepilniem diviem gadiem, turklāt tā summa vēl nav zināma.
Baltic Screen rīcībā nonākusi Baltkrievijas ārvalstu sabiedrības ar ierobežotu atbildību Pareks lizing šā gada 24. martā notikušās dalībnieku pilnsapulces protokola nr. 14 kopija: tieši šajā sapulcē, kas notikusi bankas ēkā Rīgā un kurā piedalījušies Pareks lizing īpašnieku – a/s Parex banka un SIA Parex Express Kredīts – vadītāji Nils Melngailis un Andris Miķelsons, pieņemts lēmums par Pareks lizing pārdošanu.
Saskaņā ar šiem dokumentiem vienbalsīgi nolemts Baltkrievijas līzinga kompāniju pārdot Rietumu bankai un ar to saistītajai SIA RB Investments, Parex bankai kā pirmo iemaksu pašlaik saņemot tikai 100 ASV dolārus. "Maksājumi tiek veikti atbilstoši noslēgtajiem līgumiem," – tas ir vienīgais, ko par šo faktu pašlaik ir gatava pavēstīt Parex banka.
Tiesa, ir paredzēts arī otrs maksājums, taču tas saskaņā ar līgumu tiks saņemts tikai līdz 2012. gada 10. februārim, izmantojot pietiekami sarežģītu formulu. Maksājuma summa tiks aprēķināta, no visiem uzņēmuma ienākumiem 2011. gada 31. decembrī, kas diskontēti uz 16 procentiem gadā, atskaitot visus uzņēmuma izdevumus (tāpat ar 16% diskontu gadā) un arī visus maksājumus saskaņā ar uzņēmuma kredītlīgumiem par labu Parex bankai un pircējam – Rietumu bankai.
Vairāki finanšu eksperti, iepazīstoties ar šīs formulas precīzo izklāstu līguma kopijās, bet netiekot informēti, par kādiem tieši uzņēmumiem ir runa, Baltic Screen izteica bažas, ka šī formula ir izteikti neizdevīga pārdevējam, ja tas nevar pastāvīgi kontrolēt uzņēmumā notiekošo: ar dažādu legālu mehānismu palīdzību iespējams panākt, lai otrā maksājuma summa būtu ārkārtīgi neliela.
Tiesa, 2010. gada sākumā Parex lizing no Parex bankas bija aizņēmies ievērojamas summas – 5,07 miljonus eiro un 3,87 miljonus dolāru, tā ka darījums teorētiski varētu būt skaidrojams ar vēlmi nodrošināt šo līdzekļu atgūšanu no, iespējams, neveiksmīgi strādājoša uzņēmuma.
Pie šīs versijas pieturas Parex banka. "Pēdējā gada laikā saistībā ar ekonomisko krīzi un tirgus situāciju visiem bankas meitasuzņēmumiem, tai skaitā Baltkrievijas līzingam un faktoringam, samazinājušies biznesa apjomi un aktīvu portfelis, tāpēc uzņēmumu prioritāte bija atgūt pēc iespējas vairāk iepriekš izsniegto līdzekļu, kas arī veiksmīgi realizēts," bankas vadības viedokli skaidro Parex Mārketinga un komunikāciju direkcijas vadītāja Maija Celmiņa.
Taču Parex banka nevēlējās atklāt nekādus Pareks lizing pagājušā gada darbības datus, kas apliecinātu nepieciešamību steidzami un par jebkādu summu pārdot Baltkrievijas uzņēmumu, jo "informācija par Baltkrievijas līzinga un faktoringa finanšu datiem nav publiska informācija" un "atbilstoši likumam tas nav tās informācijas sarakstā, kas jāpublisko".
Šīs nevēlēšanās iemesli kļuva skaidrāki, iepazīstoties ar īstenībā publiski pieejamajiem Pareks lizing pagājušā gada darbības datiem. Saskaņā ar tiem uzņēmums ar 20 100 dolāru lielo pamatkapitālu pērn nodarbinājis 35 cilvēkus un strādājis visai veiksmīgi – gada ieņēmumi bijuši 68,9 miljardi Baltkrievijas rubļu (gandrīz 13 miljoni latu), bet tīrā peļņa – nepilni 800 tūkstoši latu. Šādi strādājošs uzņēmums tad arī pārdots par 100 dolāriem un vēl nezināma apjoma maksājumu, kas jāsaņem pēc nepilniem diviem gadiem.
Pilna Pareks lizing pārdošanas dokumentu kopiju pakete aplūkojama mājaslapā www.neliesi.lv