"Mani interesē jebkurš darbs, ko tepat Latvijā varētu darīt ar savu izglītību," saka rīdziniece Viktorija. Šobrīd viņa piekristu arī jebkuram atalgojumam, jo mājās ir trīsgadīgs bērns un aug parāds par dzīvokli. 22 gadus vecā sieviete ieguvusi pamatizglītību, un bez darba Viktorija ir jau gadus divus.
Tie draugi, kuri šobrīd darba gaitas aizvada ārzemēs, centušies pierunāt uz prombraukšanu, bet kur nu uz svešu zemi ar mazu bērnu, nopūšas sieviete.
Nevēlas saistības ar Latviju
Tāpat kā Neatkarīgās uzrunātā Viktorija, arī 18 gadus vecā rīdziniece Sigita šajā dienā atnākusi uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālo filiāli, lai veiktu pirmreģistrāciju. Meitenei ir pamatizglītība un nav darba pieredzes. "Es vēlētos mācīties, jo šobrīd neko nedaru," viņa atklāj. Sigita piekristu kādiem NVA piedāvātajiem kursiem bezdarbniekiem. Runājot par nākotni, meitene raugās ārpus mūsu valsts robežām, tāpēc šobrīd nedomā turpināt mācības, piemēram, vidusskolā – tās uz vairākiem gadiem būtu "saistības ar Latviju", viņa pamato.
Janvāra beigās bezdarbnieku armijas rindās bija vairāk nekā 27 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Labklājības ministrija šogad plāno sākt divus nodarbinātības pasākumus jauniešiem, vienu – jau aprīlī.
Ar pamatizglītību
NVA Rīgas reģionālajā filiālē janvāra beigās bezdarbnieku – jauniešu – bija teju 13% no reģistrēto bezdarbnieku skaita jeb 7409 cilvēki. No tiem darba praktizēšanā Rīgas pašvaldībā un Pierīgas novadu pašvaldībās ar 100 latu stipendiju iesaistīti 159 jaunieši. Viņi veic teritoriju sakopšanu, strādā sociālajā aprūpē, tāpat arī bibliotēkās par palīgiem, bet bērnudārzos par auklīšu palīgiem un virtuves palīgstrādniekiem.
Daļu jauniešu – jo īpaši tas attiecināms uz 15 līdz 19 gadus veciem – uz aģentūras filiālēm atveduši vecāki. Jaunieši piereģistrējas kā bezdarbnieki, lai no NVA saņemtu izziņu par bezdarbnieka statusu, ar ko tālāk dodas uz sociālo dienestu, cerot uz palīdzību, skaidro NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītājas vietniece Daina Odīte.
Janvāra beigās Rīgas reģionālajā filiālē uzskaitē bija 6701 bezdarbnieks vecumā no 20 līdz 24 gadiem. Pamatizglītība ir piektajai daļai no viņiem, biežāk tieši vīriešiem. Līdzīgi novērojumi ir arī NVA Saldus filiāles vadītāja Intai Briedei. "Iepriekš jaunieši varēja darīt darbus, kur vajadzēja jaunības spēku, piemēram, celtniecībā, un labi nopelnīt, tāpēc pameta mācības un metās darba tirgū," atgādina I. Briede. Taču nu, kad viņi iestājušies garajā bezdarbnieku rindā, nereti var palepoties tikai ar pamatizglītību.
Lielākoties sociālo zinātņu studenti
No NVA Saldus filiālē reģistrētajiem gados jaunajiem bezdarbniekiem 13 ir ar augstāko izglītību un to ieguvuši sociālajās zinātnēs: viņu vidū ir, piemēram, četri ekonomisti, divi sabiedrisko attiecību speciālisti, tūrisma speciālists. Šobrīd arī nav viņu specialitātei piemērotas vakances, ko piedāvāt, atzīst I. Briede. Jāpiebilst, ka ne visi darba devēji vakances piesaka NVA. Saldus filiāles vadītāja gan norāda, ka gados jauno bezdarbnieku vidū šobrīd nav neviena ar inženiertehnisko izglītību.
Arī NVA Rēzeknes filiālē uzskaitē esošie 56 jaunieši – bezdarbnieki ar augstāko izglītību – to ieguvuši lielākoties sociālajās zinātnēs. Taču šeit saraksts ir jau raibāks: bez ekonomistiem, filologiem, juristiem, politologa, vēsturnieka ir arī, piemēram, būvdarbu vadītājs, datorsistēmu tehniķis, projektēšanas inženieris, medicīnas māsa, uzskaita NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova.
Ne aktīvākie
Pērn jaunieši par darba iespējām ārvalstīs konsultējušies trīs reizes biežāk nekā gadu iepriekš, tomēr šobrīd viņi nav tie aktīvākie darba meklējumos ārzemēs – krietni čaklāk interesi izrāda iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 45 gadiem, skaidro Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultante Sannija Ancāne. Kurā valstī ir vislabākās sociālās garantijas? – tāds ir pirmais jautājums EURES konsultantiem. Jauniešus interesē šobrīd aktuālie sezonas darbi vai darbs viesnīcās un restorānos. Konsultēties nāk arī, piemēram, 2–4. kursa medicīnas studenti, kuri jau tagad apzina iespējas pēc studiju beigām.
***
PLĀNOTIE NODARBINĀTĪBAS PASĀKUMI JAUNIEŠIEM
1. Jauniešu darba praksei* varēs pieteikties bezdarbnieki, kuri:
• ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem;
• ir ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību un
• pēc izglītības pabeigšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai arī tās līdz dalībai pasākumā ir bijušas nodibinātas līdz sešiem mēnešiem.
Pasākumā varēs piedalīties no sešiem līdz 12 mēnešiem.
Par dalību pasākumā jaunietim maksās 120 latu stipendiju.
2. Ar šī gada aprīli darba praksēs pie NVA inspektoriem varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri
• ir vecumā līdz 25 gadiem;
• nesaņem bezdarbnieka pabalstu;
• ir ieguvuši augstāko izglītību sociālajās zinātnēs;
• kuriem ir vismaz gadu ilga darba pieredze;
• laba latviešu valodas prasme un
• bezdarba laikā nav bijuši darba praksē pie darba devēja vai strādājuši subsidētajās darba vietās.
Prakses vieta tiks nodrošināta 1 gadu, un prakses laikā bezdarbnieki katru mēnesi saņems 150 latu stipendiju.
Divu gadu laikā pasākumā plānots piesaistīt 144 jauniešus – bezdarbniekus.
*konkrētu iesaistāmo jauniešu skaitu un pasākuma sākuma laiku LM sola atklāt marta beigās
Avots: LM