Baltijas valstu ekonomikas 2010.gada pirmajā ceturksnī ieies izšķirošā fāzē, un daudz kas būs atkarīgs no to vājākā dalībnieka - Latvijas, uzskata Igaunijas Biznesa skolas finanšu un ekonomikas profesors Hardo Pajula.
"Baltijas jūras reģiona ekonomikas atlabst ātrāk, nekā mēs gaidījām, un lielākā daļa finanšu un biznesa organizāciju jau palielina savas prognozes," norādīja ekonomists. "Kā liecina pēdējie SEB apskati, Baltijas jūras reģionā recesija beigsies 2010.gadā, bet vidējais izauguma līmenis būs 1,6%. Fakts, ka SEB jau labojis prognozes, ir ļoti iedrošinošs."
"Galvenais jautājums ir, cik lielā mērā Baltijas valstu ekonomikas ir gatavas jaunajam pieaugumam. Visās trijās valstīs ir ievērojams bezdarba pieaugums. Pirms gada bezdarba līmenis bija nepilni 7%, bet tagad tas visās trijās valstīs pārsniedz 13%. Kopš 2004.gada, kad ballīte sākās, Igaunijā radīti 62 000 darba vietu, tagad tās visas ir zudušas. Latvijā gada laikā zudušas 180 000 darba vietas," sacīja ekonomists.
Pajula norādīja, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdībām ir jāveic sāpīgas ekonomiskās reformas.
"Pozitīvais ir tas, ka devalvācijas risks Igaunijā ir ievērojami mazinājies. Tomēr, ja Latvijā situācija pasliktināsies, šie riski var atgriezties. Nākamais ceturksnis Latvijai būs ļoti svarīgs," uzskata ekonomists.
"Mēs varbūt esam tuvāk eiro ieviešanai, bet mēs nedrīkstam aizmirst Latvijas risku, un tam jāsagatavojas," brīdināja Pajula, norādot, ka Igaunijas politika ekonomiskās krīzes pārlaišanai ir bijusi ļoti pozitīva, atšķirībā no Latvijas vai Lietuvas.
"Es domāju, ka mums lielā mērā palīdzēja Ziemeļvalstu disciplīnas pozitīvais iespaids," uzskata Pajula.