AS "Latvenergo" jaunajā energosistēmu starpsavienojuma projektā ar Zviedriju, kas ieguvis "NordBalt" vārdu plāno ieguldīt 60 miljonus eiro jeb aptuveni 42,17 miljonus latu.
Kā liecina laikraksta "Diena" rīcībā esošā informācija, vakar valdībai vajadzēja izlemt par "Latvenergo" ieguldījumu jaunajā uzņēmumā, kurš tiks dibināts, lai īstenotu starpsavienojuma projektu - zemūdens kabeļa no Zviedrijas uz Lietuvu izbūve un Latvijas iekšējo elektrotīklu nostiprināšana. Tomēr valdība par šo ieguldījumu pirmdien vēl nevienojās. Komentārus, kāpēc tā noticis, norādot uz slepenību, amatpersonas nesniedza. Gaidāms, ka atkārtoti par ieguldījumu ministri lems pēc nedēļas.
Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" būs līdzvērtīgs partneris ar abu pārējo valstu, Lietuvas un Zviedrijas, energokompānijām un tam piederēs trešā daļa kapitāla.
Starpsavienojums, kas dēvēts par energotiltu ar Zviedriju, ir svarīgs, lai savienotu Baltijas valstu un Eiropas Savienības energotīklus, reģionā nodrošinātu brīvu elektroenerģijas tirgu, kā arī vairotu enerģētisko neatkarību no Krievijas.
Lēmums par "Latvenergo" ieguldījumu jaunajā uzņēmumā jāpieņem tuvākajā laikā. Ar nosacījumu, ka starpsavienojumu sāks realizēt līdz 2010.gadam, Eiropas Savienība tā īstenošanai atvēlējusi 175 miljonus eiro jeb aptuveni 123 miljonus latu. Trešdaļa naudas pienākas Latvijai, ko "Latvenergo" izmantos, lai stiprinātu pārvades tīklus Kurzemē.
Par starpsavienojumu ar Zviedriju Baltijas valstu valdību vadītāji vienojās aprīļa beigās. Projekta provizoriskā vērtība ir 516 līdz 738 miljoni eiro jeb aptuveni 363 līdz 518 miljoni latu. Zemūdens kabelis būs aptuveni 350 kilometru garš, un to plānots pabeigt 2016.gada pavasarī.