Budžetā iespējami lieli atklājumi

Finanšu ministrs Einars Repše un satiksmes ministrs Kaspars Gerhards tikai mirkli pirms valsts budžeta pieņemšanas steidza pavēstīt pārsteidzošu jaunumu, ka "jebkurš motocikls ir krietni lētāks gan iegādē, gan ekspluatācijā nekā tieši tādām pašām funkcijām paredzēta automašīna, kā arī patērē mazāk degvielas un aizņem mazāk vietas uz ceļa".

Pirms nedēļas šie paši cilvēki laikam gan uzskatīja, ka motocikli uz Latvijas ceļiem un ielām aizņem visvairāk vietas, ja jau paredzēja paaugstināt valsts nodevu par motociklu no tagadējiem trim līdz simts latiem gadā. Pēc tam varbūt motociklu, bet varbūt tikai iecerētās nodevas apjoms saruka uz pusi un piektdienas vakarā atkal uz pusi – līdz 24 latiem gadā. Tas laikam nozīmē, ka motocikls, pēc ministru domām, aizņem tikpat daudz vietas, cik vieglā automašīna ar masu līdz 1500 kg, jo par tās lietošanu arī būs jāmaksā 24 lati gadā. Lielā cieņa pret motocikliem tomēr tiek apliecināta tādējādi, ka motociklistiem nodeva pieaug astoņkārtīgi, kamēr automobilistiem 2–3 reizes. Motociklisti ir solījuši šodien paust par to savu pateicību Saeimai, kuras Budžeta un finanšu komisija piektdien pabeidza izskatīt un atbalstīt visus valdības atsūtītos priekšlikumus par dažnedažādu nodokļu un nodevu paaugstināšanu.

Ļoti dīvains nodoklis

Otrs nodoklis, kur lieli atklājumi iespējami pat bez protesta akcijām, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu attiecināšana uz naudā nefiksētiem ienākumiem no darba devēju vieglo automašīnu izmantošanas darbinieku privātajām vajadzībām. "Mēs par to informējam ar atrunu, ka Finanšu ministrija vēl nav uzrakstījusi noteikumus, kā šo naudu iekasēt," Neatkarīgajai uzsvēra ministrijas preses pārstāve Baiba Melnace.

Pagaidām paliek spēkā šo ienākumu novērtējums uz 150 latiem mēnesī. Attiecinot uz tiem ieplānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa 26% likmi, darbiniekam vai darbiniekiem par šo labumu būtu jāsamaksā 39 lati mēnesi. Tiem tieši jāpieskaita 13,50 latu kā 9% sociālā nodokļa likme un vēl 36,14 latu jāpiemaksā darba devējam. 2010. gada budžeta projektā no visām šīm manipulācijām būtu jāiegūst nepilni 40 miljoni latu, bet vismaz patlaban tas šķiet pilnīgi nereāli. Valsts ieņēmumi tikuši rēķināti, attiecinot maksājumus uz 3/4 visu vieglo automašīnu, kas atrodas juridisku personu īpašumā, bet šiem ieņēmumiem pretī, šķiet, nav izdevumu par pašas valsts īpašumā esošo automašīnu lietošanas apmaksu.

Nekas tāds nebija zināms Valsts policijai, kas Neatkarīgo informēja, ka Finanšu ministrija naudas vietā saņems norakstu no policijas vai Iekšlietu ministrijas pavēles, ka vieglo automašīnu lietošana privātām vajadzībām ir aizliegta.

Jautājumi bez atbildēm

FM piektdienas versija par nodokļa iekasēšanu bija tāda, ka no uzņēmumiem un iestādēm tikšot prasītas atskaites par vieglo automašīnu kopējo un paša uzņēmuma vajadzībām veikto nobraukumu. Pēc tam valsts atkarībā no automašīnas lieluma un vecuma iekasēs 11 vai 15 santīmu par katru privātām vajadzībām nobraukto kilometru. Uz tālākiem jautājumiem B. Melnace atbildēt nevarēja. Ko, piemēram, iesāks VID, saņemot no uzņēmuma mīļā miera dēļ veiktu maksājumu par 1 km privātu nobraukumu mēnesī? Vai personiskā labuma gūšana ir braukšana no mājām uz darbu un vai tā atšķiras no braukšanas no darba uz mājām? Kas īsti maksās par to automašīnu, ko izmanto finanšu ministrs E. Repše, – tikai viņš vai tikai viņa šoferis, vai visi ministrijas darbinieki?

Repšes pašnodarbošanās

Ar E. Repšes personu saistās arī nodokļa uzlikšana kapitāla pieaugumam. Proti, E. Repše turpmāk var izrādīties vienlaikus finanšu ministrs un pašnodarbinātā persona tādā rūpalā, ko tautā sauc par spekulācijām ar vērtspapīriem. Ar to nodarbojas ne jau viņš vienīgais no jauno nodokļu izdomātāju komandas, tāpēc nodokļa ieviešana vismaz pagaidām zināmajā variantā šķiet grozāma tā, lai nodoklis uz tā autoriem neattiektos.

Proti, nodoklis tiek solīts ar atrunu, ka "fiziskās personas ienākums no kapitāla nav kvalificējams par saimniecisko darbību (..), ja taksācijas gadā persona negūst cita veida ienākumu no darbības, kas kvalificējama kā saimnieciskā darbība atbilstoši šā panta 1.3 daļai", kas neatzīst par saimniecisko darbību trīs vai mazāk darījumus gadā par summām zem 10 tūkstošiem latu. Līdz ar to radīts formulējumu mudžeklis, ko ierēdņi varēs interpretēt jebkādā veidā.

Nodokļu konveijers

Lēmumi par vēl citiem nodokļiem, t. i., par nodokļu likmju celšanu, varētu tikt pieņemti, saskaitot to, cik neapmierinātu cilvēku dažādām protesta akcijām spēs deleģēt pāris miljonu Latvijā atlikušo iedzīvotāju. Uz viņiem visiem attiecas iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana no 23 līdz 26 procentiem. Jo īpaši smagi jaunā likme skars pašnodarbinātos, kuri pagaidām maksā 15% nodokli pēc juridisko personu parauga.

Līdzīgi var teikt par jaunizdomāto mājokļa nodokli ar 0,1–0,3% likmi, kā arī par zemes nodokļa paaugstināšanu no 1 līdz 1,5%, jo nevar cilvēks atrasties Latvijā, neaizņemot nevienu mājokli un nevienu pleķīti zemes.

Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama dabasgāze, kam valdība sola nodokli 15,6 latu apmērā par 1000 kubikmetriem (Saeimā varbūt radīta mazliet atšķirīga šīs likmes redakcija). Tomēr visi iedzīvotāji sajutīs Latvijā ražoto preču (ja tādas vēl kaut kur ražos) un sniegto pakalpojumu – pirmām kārtām jau valsts iestāžu izsniegto izziņu, pārbaužu u. tml. pakalpojumu – sadārdzināšanos gāzes dēļ.

Akcīzes nodoklis alkoholam un tabakas izstrādājumiem laikam tiks paaugstināts līdz VID paziņojumam, ka legāla alkohola un tabakas tirgus Latvijā vairs nav.

Vēl vienā nodokļu paketītē ir 1,5% likme inženierbūvēm, 3% likme neapstrādātai lauksaimniecības zemei un 26% likme Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais