Šā gada deviņos mēnešos Latvijā brīvam apgrozījumam patēriņam novirzīts par 29% mazāk alkoholisko dzērienu nekā pērn šajā laikā, bet alus realizācijas apjoms kāpis par 3%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
VID dati liecina, ka šogad brīvā apgrozījumā patēriņam Latvijā izlaisti 3,56 miljoni dekalitru alkoholisko dzērienu un 12,16 miljoni dekalitru alus.
Deviņos mēnešos kopējā alkoholisko dzērienu struktūrā 78% no valstī realizācijai novirzītajiem dzērieniem veido alus, tomēr būtiski zemās tiem piemērojamās akcīzes nodokļa likmes dēļ alus apjoma izmaiņas visai minimāli ietekmējušas akcīzes nodokļa ieņēmumus.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu, tostarp alu, bijuši 74,5 miljoni latu, kas ir par 1,7 miljoniem latu jeb par 2% mazāk nekā šajā laikā pērn. Nodokļa ieņēmumus pamatā ietekmējusi realizācijai Latvijā novirzīto alkoholisko dzērienu, izņemot alu, realizācijas apjomu kritums.
VID atzīmē, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, kad gada sākumā strauji saruka tirdzniecības apjomi mazumtirdzniecībā, kritās arī alkoholisko dzērienu realizācijas apjomi un līdz ar to arī akcīzes nodokļa ieņēmumi.
Akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājumu par alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, par aptuveni 5 miljoniem latu, nespēja kompensēt ieņēmumu pieaugums par alu - ap 2,2 miljoni latu. Alus, neskatoties uz lielo īpatsvaru alkoholisko dzērienu patēriņā, akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā veido tikai 14%. VID to saista ar būtiski zemāko akcīzes nodokļa likmi alum, nekā citiem dzērienu veidiem ar tādu pat alkohola stiprumu.
Šogad Latvijā saražoti 1,61 miljons dekalitri spirta, kas ir par 17% vairāk nekā šajā laikā pērn. 77% no valstī saražotā spirta ir dehidratētais spirts, ko Latvijā ražo divi komersanti.
VID atzīmē, ka etilspirta ražošanas apjomu pieaugums ir, pateicoties citu Eiropas valstu pieprasījuma kāpumam, jo Latvijā šā gada deviņos mēnešos noieta tirgus ir būtiski samazinājies, ņemot vērā kopējo alkoholisko dzērienu realizācijas apjomu samazinājumu, kā arī to, ka gada sākumā tika lietoti pērnā gada nogalē izveidotie spirta krājumi.
Deviņos mēnešos Latvijā kopumā saražoti 4,74 miljoni dekalitri alkoholisko dzērienu, izņemot alu, kas ir par 18% mazāk nekā 2008.gadā šajā laikā. No valstī saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 37% realizēti Latvijā, 34% eksportēti uz tā sauktajām trešajām valstīm - pamatā uz ASV un Kanādu, un 26% izvesti uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Šogad, līdzīgi kā citos gados, Latvijā saražoto dzērienu sortimentā dominē degvīns, kas kopējā saražoto dzērienu struktūrā veido 62%. Lai gan 76% no valstī saražotā degvīna tiek izvests, galvenokārt, uz ASV, Vāciju un Lietuvu, degvīns no valstī ražoti dzērienu sortimenta joprojām ir populārākais dzērienu veids arī Latvijas patērētāju vidū.
Savukārt alkoholiskie kokteiļi saražoto dzērienu sortimentā veido 13%, kas, kā ierasts, lielākoties arī tiek patērēti Latvijā. Raudzētie dzērieni ieņem stabilu vietu - 9% no kopējā īpatsvara - Latvijā ražoto dzērienu sortimentā, un nedaudz vairāk nekā puse no saražotā apjoma tiek izvesta no valsts - pārsvarā uz Lietuvu.
VID dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos kopumā saražoti 10,99 miljoni dekalitru alus, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. No kopumā Latvijā saražotā alus apjoma 11% jeb 1,17 miljoni dekalitru saražoti vietās, kam piešķirts patstāvīgās mazās alus darītavas statuss.
80% no saražotā alus tiek realizēts Latvijā, un šā gada deviņos mēnešos realizācijai Latvijā bija nodoti 8,82 miljoni dekalitru saražotā alus, kas ir par 8% mazāk nekā šajā laikā pērn. Tikai aptuveni 8% no valstī saražotā alus tiek izvesti uz citām valstīm, pie tam 84% no izvestā apjoma tiek izvests uz Lietuvu.
Šā gada deviņos mēnešos akcīzes preču noliktavās Latvijā kopumā no ES un trešajām valstīm ievests 3,51 miljons dekalitru alkoholisko dzērienu, kas ir par 25% mazāk nekā šajā laikā pērn.