Eiropas Komisija (EK) rekomendē atcelt 2009.gada lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Latvijā.
Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2012.gadā sasniedzis 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Paredzēts, ka Latvija arī turpmāk ievēros šo Māstrihtas kritēriju zem 3% no IKP. Tāpēc EK šodien apstiprinājusi rekomendāciju Eiropas Savienības Padomes lēmumam atcelt 2009.gada lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Latvijā.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) ir gandarīts, ka Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kas spēj iekļauties Māstrihtas kritērijos. "Mēs eirozonā būsim viena no tām četrām valstīm, kuras tos ievēro. Turklāt visas četras ir mazās valstis - Latvija, Somija, Igaunija un Luksemburga. Manuprāt, Eiropā līdz šim ir pietrūkusi pieeja, ka neatkarīgi no tā, vai valsts ir liela vai maza, visiem vienādi ir jāievēro vienoti kritēriji," uzskata finanšu ministrs.
Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2008.gadā sasniedza 4,2% no IKP, tādējādi neizpildot Māstrihtas kritēriju 3% no IKP. Pārmērīgu budžeta deficītu noteica spēcīgā ekonomiskā lejupslīde. Tāpēc Eiropas Savienības Padomes 2009.gada 7.jūlija lēmumā par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Latvijā bija noteikts, ka līgumā paredzētais deficīta kritērijs nav izpildīts. Toreiz Padome apstiprināja rekomendācijas Latvijai pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.
EK savā ieteikumā padomes lēmumam norāda: 2013.gada konverģences programmā paredzēts, ka 2013.gadā nominālais deficīts būs 1,1 % no IKP, pēc tam stabilizējoties 0,9% apmērā no IKP līdz 2016.gadam. EK dienestu šā gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2013.gadā paliks lielā mērā nemainīgs, proti, 1,2% no IKP un 2014.gadā samazināsies līdz 0,9% no IKP, tādējādi tas būs krietni mazāks par atsauces vērtību 3% no IKP.
EK šodien nāca klajā ar ikgadējiem politikas ieteikumiem dalībvalstīm. EK iesaka Latvijai turpināt īstenot vairākas reformas sešās jomās - nodokļu politikā, bezdarba mazināšanā, sociālajā sistēmā, enerģētikā, tiesu sistēmā un izglītībā.
EK rekomendē samazināt nodokļus zemu atalgotiem darba ņēmējiem, novirzot nodokļus uz tādām jomām kā akcīzes nodokļi, regulāri īpašuma nodokļi un/vai vides nodokļi. Tiek ieteikts turpināt centienus, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu un apkarotu ēnu ekonomiku. Komisija skaidro, ka, lai arī Latvijā samazināti darbaspēka nodokļi, tomēr nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem joprojām ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, kas norāda uz to, ka ir nepieciešama piemērota nodokļu politikas kalibrēšana, lai veicinātu mazkvalificēto cilvēku nodarbinātību.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūrai LETA uzsvēra, ka Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas speciālisti jau sagatavojuši piedāvājumu nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībai, lai makroekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijas tautsaimniecībā izjustu arī iedzīvotāji.
Valdība vakar izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, kurā nolūkā mazināt nevienlīdzību tiek rosināts nākamgad paaugstināt minimālo darba algu, palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošām personām, kā arī piemērot diferencētu ar IIN neapliekamo minimumu.
Šogad neapliekamais minimums ir 45 lati. Savukārt nākamgad paredzēts diferencēts neapliekamais minimums robežās no 45 latiem līdz 84 latiem mēnesī. Maksimālais neapliekamā minimuma apmērs 84 lati mēnesī jeb 1008 lati gadā plānots tiem, kuri saņem minimālo mēneša darba algu, kas nākamgad paredzēta 225 lati. Savukārt minimālais neapliekamā minimuma apmērs 45 lati mēnesī jeb 540 lati gadā paredzēts tiem, kuru alga pārsniedz 400 latus. Personām, kuru algas ir robežās no 225 latiem līdz 400 latiem, neapliekamo minimumu rosināts aprēķināt pēc īpaša algoritma. Diferencēto neapliekamo minimumu paredzēts piemērot pēc taksācijas gada beigām.
Nākamgad plānots palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem mēnesī, kā arī paredzēts paaugstināt minimālo darba algu no pašreizējiem 200 latiem uz 225 latiem mēnesī.
Par šiem soļiem, kas paredzēto nevienlīdzības mazināšanai, mazāk turīgo un ģimeņu ar bērniem atbalstam, gan būs vēl jālemj valdībai, izskatot nākamā gada budžetu.