Gatavību doties strādāt uz ārzemēm EURES konsultantiem pauduši ap 16 000 cilvēku

Šā gada desmit mēnešos ar jautājumiem par darba iespējām ārzemēs pie Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultantiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs visā Latvijā ir vērsušies 16 040 interesenti, šodien NVA organizētajā konferencē "Darba tirgus: izaicinājumi un risinājumi" informēja NVA pārstāve Žanna Ribakova.

Kā pastāstīja Ribakova, EURES konsultācijas Latvijā tiek sniegtas jau 15.gadu un tik liels pieprasījums pēc pakalpojuma vēl neesot bijis. Tā, piemēram, pagājušā gada laikā EURES konsultācijas saņēma 9051 cilvēks.

Pēc NVA novērojumiem, vislielāko konsultāciju skaitu EURES konsultanti ir snieguši šā gada martā - vairāk nekā 2000 konsultāciju. Pēc tam to skaits sarucis, līdz šā gada septembrī atkal pakāpeniski sācis pieaugt.

Salīdzinot darba meklētājus, Ribakova uzsvēra, ka vēl pirms diviem gadiem darba meklētāji galvenokārt bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, kuri meklēja īslaicīgu mazkvalificētu darbu ar vēlmi nopelnīt un vēlāk atgriezties dzimtenē. Šiem cilvēkiem bija salīdzinoši vājas svešvalodu zināšanas. Viņi interesējās galvenokārt par darbu Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā.

Tagad situācija ir mainījusies. Darbu meklē ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, kuriem jau ir ģimene un kuri grib pārcelties uz citu valsti ar ģimeni. Viņi interesējas par ilgstošām darba iespējām kvalificētā darbā. Viņiem ir labas valodu zināšanas, un viņus interesē sociālās garantijas. Cilvēkus interesē galvenokārt nevis valsts, bet gan piedāvātais darbs. Cilvēki gatavi braukt pat uz jaunajām Eiropas Savienības valstīm, ja ir atbilstošs piedāvājums.

Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans kā draudošu iezīmi uzsvēra to, ka trīs ceturtdaļas izbraucēju ir jaunāki par 35 gadiem. Turklāt pēdējā laikā pieaug to izbraucēju īpatsvars, kuriem ir augstākā izglītība.

Analizējot situāciju Īrijā, Hazans pievērsa uzmanību tam, ka šā gada otrajā pusē vien ap 8300 darba ņēmēju no Latvijas sociālās garantijas saņēma Īrijā.

Jau ziņots, ka šodien NVA organizēja konferenci "Darba tirgus: izaicinājumi un risinājumi", kurā tika meklēti risinājumi un perspektīvas nodarbinātības jomas un darba tirgus situācijas uzlabošanai.

Konferencē piedalījās Latvijas ekonomikas un nodarbinātības eksperti, Saeimas, Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, pašvaldību un arodbiedrību pārstāvji, ekonomisti, kā arī Igaunijas Nodarbinātības dienesta kolēģi.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais