Problēmas Latvijas metālu ražošanas nozares lielākajā uzņēmumā sāk aizvien nopietnāk ietekmēt kopējos Latvijas rūpniecības izlaides datus, vērtē Finanšu ministrijas (FM) speciālisti.
Jaunākie ražošanas dati nav iepriecinoši, jo martā rūpniecības produkcijas apjomi auguši par 0,7% mēneša laikā, bet gada griezumā tie ir bijuši par 2,9% mazāki.
Atšķirībā no iepriekšējā mēneša, kad rūpniecības samazinājumu noteica kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē, šogad martā pirmo reizi pēckrīzes periodā produkcijas izlaides gada pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā bijuši negatīvi. Pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 5,6%, salīdzinot ar 2012.gada martu, nav bijis pietiekams, lai kompensētu izlaides apjomu samazinājumu apstrādes rūpniecībā par 5,7%.
Izlaides kritums apstrādes rūpniecībā vērtējams kā ļoti straujš, jo vēl februārī apstrādes rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme par 1,9%. Tas skaidrojams ar būtisku ražošanas apjomu samazināšanos pirmajā ceturksnī Latvijas lielākajā metālu ražošanas uzņēmumā "Liepājas metalurgs". Gadu iepriekš - 2012.gada martā - pēc minētā uzņēmuma ražotnes rekonstrukcijas tika sākta ražošana ievērojami lielākā apjomā, līdz ar to šogad pirmajos divos mēnešos gada griezumā kritums metālu ražošanas apjomos bija relatīvi mazāks - mīnus 10,8%, kas arī kopējo apstrādes rūpniecības izaugsmi gada griezumā vēl saglabāja pozitīvu. Sākot ar martu, rūpniecības datos aizvien spilgtāk iezīmējas metālu ražošanas apjomu kritums, un martā, salīdzinot ar 2012.gada martu, izlaide samazinājās par 36,1%.
Mazāka nekā pirms gada izlaide martā ir bijusi arī kokapstrādē - kritums par 3,4%, ķīmijas un farmācijas nozarēs - kritums attiecīgi par 22,5% un 28,7%. Gada pieauguma tempi būtiski samazinājušies un kļuvuši negatīvi arī pārējās metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs. Kritumu citu nozaru ražošanas apjomos daļēji kompensē spēcīgākas izaugsmes turpināšanās pārtikas produktu ražošanā, kas martā, salīdzinot ar 2012.gada martu, augusi par 4,5%. Izlaides apjomi gada griezumā auguši arī vieglās rūpniecības un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarēs.
Ražošanas apjomu kritums martā negatīvi ietekmējis arī kopējos pirmā ceturkšņa datus. Lai gan gada pirmajos divos mēnešos rūpniecības produkcijas apjoms bija iepriekšējā gada līmenī, kopumā pirmajā ceturksnī rūpniecības produkcijas apjoms bijis par 1% mazāks nekā gadu iepriekš, tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 1,7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0,8%.
FM prognozē, ka arī nākamajos mēnešos nav sagaidāma strauja ražošanas izaugsmes atjaunošanās. Aprīlī datus iespaidos ražošanas apjomu turpmāks samazinājums metālu nozarē, kā arī eksporta pieprasījuma problēmas eirozonā. Jaunākās Eiropas Komisijas (EK) veiktās uzņēmēju aptaujas atklāj, ka martā un sevišķi aprīlī gan visās Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā (ES27), gan Latvijā vērojama uzņēmēju pārliecības rādītāju pasliktināšanās. Turklāt otrā ceturkšņa EK aptauja atklāj, ka no 36% uz 41% ceturkšņa laikā pieaudzis to Latvijas uzņēmēju īpatsvars, kas atzīst pieprasījuma trūkumu kā būtisku šķērsli ražošanas attīstībai.
ES27 valstīs ražošanas apjomi kopš pagājušā gada beigām saglabājas zemā līmenī, un saskaņā ar jaunākajām EK pavasara prognozēm šogad ES27 valstīs ir sagaidāms iekšzemes kopprodukta kritums 0,1% apmērā, savukārt nākamgad jau gaidāms neliels ekonomikas pieaugums 1,4% apmērā.
FM sagatavotais makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka 2013.gadā gaidāms lēnāks rūpniecības apjomu pieaugums nekā 2012.gadā. Pēc izaugsmes tempu piebremzēšanās gada pirmajā pusē gada otrajā pusē situācijas uzlabošanās eirozonā pozitīvi ietekmēs arī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomus, un tie atgriezīsies pie straujākas izaugsmes tempiem.