Dienvidu tilta 2.kārtas izmaksas varētu tikt samazinātas par aptuveni 14 miljoniem latu, šodien pēc tikšanās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu žurnālistiem paziņoja AS ''Dienvidu tilts'' padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Kā norādīja Rāvis, pēc sarunām ar pašvaldību būvnieki atraduši iespēju izskatīt un pieņemt lēmumu par tilta būvniecības izmaksu samazināšanu.
Būvnieki plāno kompensēt pievienotās vērtības nodokļa likmes pieaugumu no 18% uz 21%, un šī summa būšot 4 miljoni latu. ''Valsts ieņēmumu dienestam šo summu ''Dienvidu tilts'' maksās no saviem līdzekļiem,'' teica Rāvis. Savukārt 10 miljoni latu izmaksu samazinājumu pašvaldībai veidošot līgumā paredzētais būvniecības izmaksu deflācijas koeficients.
Rāvis norādīja, ka oficiālie statistikas dati par deflāciju būs pieejami 2010.gada sākumā, tomēr viņa pašreizējie aprēķini liecinot, ka izmaksu samazinājums varētu būt 10 miljoni latu.
""Dienvidus tilts" strādā tikai likumīgi," uzsvēra Rāvis, "kad bija inflācija, mums pašvaldība maksāja vairāk, bet tagad, kad ir deflācija, maksās mazāk."
Ušakovs žurnālistiem atzina, ka pašreizējā dome saistībā ar Dienvidu tiltu saņēmusi komplicētu mantojumu, ar kuru domei tagad neesot viegli tikt galā. Pārbaudi par tilta būvniecību veica Valsts kontrole, bet tagad to izmeklē Ekonomikas policija. Kamēr nav pabeigta šī izmeklēšana, pašvaldība nevar vērsties pret vainīgajām amatpersonām, turklāt Rīgas dome par tiltu vēl neko neesot maksājusi.
"Juristi ieteica vērsties pie būvniekiem ar piedāvājumu iet pretī rīdziniekiem un samazināt būvniecības izmaksas nākamajās Dienvidu tilta kārtās," skaidroja Ušakovs.
Kā ziņots, ekspertu atzinumā, ko bija pasūtījusi Rīgas dome, secināts, ka domes iepriekšējo sasaukumu amatpersonas ir pieļāvušas pārkāpumus līguma par būvniecību slēgšanas procesā, kas būtiski ietekmējuši turpmākās pašvaldības un AS "Dienvidu tilts" savstarpējās saistības.
Eksperti norāda, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2004.gada 30.martā noslēgtais līgums ar AS "Dienvidu tilts" būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Līgumā pretēji konkursa noteikumiem iekļauts līguma cenas sadārdzinājums inflācijas, valūtas sistēmas izmaiņu un melnā metāla cenas pieauguma rezultātā.
Eksperti secinājuši, ka, noslēdzot no konkursa nolikuma būtiski atšķirīgu līgumu, ir pārkāpti publisko iepirkumu regulējošie vispārīgie principi un tiesību normas, kas var kalpot par pamatu, lai uzskatītu par spēkā neesošiem atsevišķus līguma punktus. Tāpēc jau veiktie maksājumi par Dienvidu tilta būvniecību varētu būt uzskatāmi par samaksātiem bez tiesiskā pamata.
Tāpat Rīgas dome vērš AS "Dienvidu tilts" uzmanību uz to, ka līdz šim maksājumus, kas izriet no līguma par Dienvidu tilta būvniecību, uzņēmums ir saņēmis no "Deutsche Bank AG", jo Rīgas domes pienākums maksāt par būvdarbiem vēl nav iestājies. Līdz ar to būvniecības cenu pieauguma sadārdzinājumu spēkā neesamība varētu ietekmēt "Deutsche Bank AG" piedāvāto Dienvidu tilta būvniecības finansējuma modeli.
Zvērinātu advokātu biroja "Grunte un Cers" uzdevums bija sniegt atzinumu par varbūtēju zaudējumu atgūšanas iespējām un iespējamo amatpersonu atbildību, ņemot vērā Valsts kontroles pārbaudes rezultātus. Atzinumam bija piešķirts ierobežotas pieejamības dokumenta statuss, jo pašvaldībai bija jāiepazīstas ar sniegtajām rekomendācijām un jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību sakarā ar iespējamajiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecības laikā.
Atzinumā veikts vispusīgs tiesiskās situācijas juridiskais izvērtējums. Publicējot atzinumu, kurā iekļauta Rīgas domes iespējamās rīcības stratēģija, pretējai pusei tiktu atvieglota jebkāda pierādīšanas nepieciešamība. Tā rezultātā ievērojami tiktu vājināta Rīgas domes iespēja saņemt zaudējumu atlīdzību.
Tādēļ biroja "Grunte un Cers" atzinums tiks publiskots ar izņēmumiem. Tām sadaļām, kuras satur informāciju par Rīgas domes iespējamās rīcības stratēģiju, tiks saglabāts ierobežotas pieejamības statuss.
Pašlaik Rīgas domei nav iespēju sākt tiesvedību saistībā ar iespējamajiem amatpersonu pārkāpumiem, jo līdz šim maksājumus par Dienvidu tilta būvniecību veikusi "Deutsche Bank AG". Ņemot vērā, ka pienākums sākt norēķinus Rīgas domei iestāsies tikai 2010.gada otrajā pusē, tiešie zaudējumi pašvaldībai uz šo brīdi nav radušies.