Sarunās par nākamā gada valsts budžetu esam ļoti tuvu, lai panāktu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja finanšu ministrs Einars Repše (JL). Taču tas neglābj viņu un valdību no asas sociālo partneru kritikas, kuri nosauca nākamā gada budžeta projektu par antisociālu.
E. Repše iepazīstināja padomes dalībniekus ar valdības plānotajiem pasākumiem, tostarp nodokļu izmaiņām. Viņš norādīja: lai gan iepriekš valdība saņēmusi kritiku par pietiekami neilgtspējīgiem pasākumiem, tagad jau izskan atzinīgi vārdi par sagatavoto budžeta projektu. Ja Saeima budžetu pieņems bez atkāpēm un būtiskiem pārsteigumiem, atzinums no kreditoriem Latvijai būs pozitīvs. Tomēr, ja budžets tiks mainīts, tas tiks uzskatīts par atkāpšanos no starptautiskām vienošanām un atkal Latvija var saņemt kritiku par to, ka nespēj sabalansēt budžetu. "Ja mēs veiktu atkāpes, tad vienalga nonāktu situācijā, ka mums nav naudas, par ko maksāt pensijas un pabalstus, kā arī zaudētu uzticību," saka E. Repše.
Tomēr uz E. Repšes pozitīvu runu, ka "nākamā gada budžets ir nolikts uz ilgtspējīgas attīstības sliedēm", darba devēji un arodbiedrības atbildēja ar kritiku. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Elīna Egle norādīja, ka šādu budžetu darba devēji atbalstīt nevar. Viņa norādīja, ka Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 21%, bet Latvijā būs 26%. Par kādu valsts konkurētspēju var runāt?
Darba ņēmēju pārstāvji asi kritizēja iecerētos nodokļu palielinājumus, jo tie būtiski pasliktina iedzīvotāju situāciju, un budžeta projekts ir uzskatāms par antisociālu.
Pēc pašas Finanšu ministrijas aprēķiniem, nākamgad strauji augs bezdarba līmenis un bedarbnieku skaits sasniegs vismaz 20% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita.
Šodien sasaukta valdību veidojošo partiju ārkārtas sanāksme par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem.
Nra.lv rakstīja, ka valdība vienojās izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā kā budžetu pavadošo likumprojektu virzīt arī priekšlikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanu no 23% uz 26%. Valdība arī vienojusies piemērot 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi spekulatīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī 10% likmi ienākumiem no dividendēm.