Latvijai ir iespēja palielināt pārtikas tirdzniecības apjomu uz Krieviju

Patlaban joprojām ir iespējas palielināt Latvijā ražoto pārtikas produktu eksporta apjomu uz Krieviju, šodien tikšanās laikā ar Krievijas un Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru, kā arī pārtikas uzņēmumu un to nevalstisko organizāciju pārstāvjiem norādījusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

"Krievija ir būtisks tirdzniecības partneris Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājiem, un redzam iespējas Latvijā ražoto pārtikas produktu eksporta apjomu palielināšanai uz šo kaimiņvalsti. Šajā procesā ļoti būtiska ir abu valstu veterināro dienestu sadarbība. Arī Krievijas tirdzniecības partneri apliecināja, ka tirgū pieaug interese par Latvijas pārtikas ražotāju piedāvājumu, un Krievija ir ieinteresēta pārtikas produktu importa palielināšanā no Latvijas," norādīja Straujuma.

Krievijas uzņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka arvien vairāk Maskavas un citu Krievijas apdzīvoto vietu iedzīvotāji vēlas iegādāties Latvijā ražotos pārtikas produktus, jo tie atšķiras ar labām garšas īpašībām, kvalitāti un samērīgu cenu. Daļa Krievijas iedzīvotāju, sevišķi tie, kas viesojušies Latvijā, pēc atgriešanās Krievijā paužot vēlmi arī turpmāk iegādāties Latvijā ražotos pārtikas produktus.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju laikā no 2009. gada Latvijas lauksaimniecības produktu tirdzniecības bilance ar Krieviju ir pozitīva. Uz Krieviju tiek vairāk eksportēts lauksaimniecības produktu, nekā no šīs kaimiņvalsts importēts. 2012.gadā no Latvijas uz Krieviju eksportēto lauksaimniecības produktu vērtība sasniedza 443 miljonus latu, bet imports - 73, 44 miljonus latu. 2012. gadā uz Krieviju eksportēto lauksaimniecības produktu vērtība salīdzinājumā ar 2011.gadu ir palielinājās par 45%, kamēr 2011.gadā šis rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija 34,5%.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais