SIA pamatkapitāla lielumu samazina līdz 100 latiem

© skanpix

Valdība šodien atbalstīja grozījumu projektu Komerclikumā, kas paredz samazināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) minimālo pamatkapitāla lielumu līdz 100 latiem pašreizējo 2000 latu vietā.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, vienlaikus plānots saglabāt nosacījumu, ka, dibinot SIA, pamatkapitāls ir apmaksājams vismaz 50% apmērā. Līdz ar to, lai nodibinātu SIA, līdzšinējo 1129,5 latu vietā personai minimāli būtu nepieciešami 179,5 lati, ko veido 50 lati pamatkapitāla tūlītējai apmaksai, 100 lati valsts nodevas samaksai par SIA reģistrēšanu komercreģistrā, 24 lati par publikāciju oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un 5,50 lati par dibinātāja paraksta apliecinājumu, ja paraksta apliecināšana tiek veikta Uzņēmumu reģistrā.

Grozījumu autori paredz, ka komercdarbības uzsākšanai nepieciešamo līdzekļu apjoma samazināšana varētu veicināt mazo komersantu un mikrokomersantu dibināšanu, kas savukārt palielinātu preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apjomus.

Pasaules Bankas veiktā pētījuma "Doing Business 2009" sadaļā "Komercdarbības uzsākšana" Latvija patlaban ieņem 35.vietu, un tās minimālā pamatkapitāla prasības attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir 16,7%. Salīdzinājumam, Igaunija šajā ziņā ir 23.vietā ar 23,7% minimālā pamatkapitāla attiecību pret IKP, bet Lietuva - 74.vietā ar 35,9% minimālā pamatkapitāla attiecību pret IKP, teikts Komerclikuma grozījumu projekta anotācijā.

Vienlaikus minētajā likumā iecerēts izdarīt arī citus grozījumus, kuru rezultātā tiktu veicināta kapitāla atgriešana apritē sabiedrības likvidācijas gadījumā. Ar grozījumiem plānots saīsināt kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu gadījumā, ja sabiedrība ir norēķinājusies ar visiem zināmajiem kreditoriem, kā arī saīsināt likvidācijas pabeigšanas termiņu, piesaistot to nevis likvidācijas uzsākšanas brīdim, bet gan faktiski veiktajām darbībām likvidācijas procesā.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka firmas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras arī no citos Uzņēmumu reģistra turētajos reģistros ierakstītiem vai ierakstīšanai pieteiktiem nosaukumiem. Likumprojekts neskars to subjektu nosaukumus, kuri līdz tā spēkā stāšanās dienai jau būs reģistrēti.

Tāpat ar grozījumiem Komerclikumā plānots veikt dažādus tehniska rakstura precizējumus.

Ministru kabinets šodien atbalstīja arī ar Komerclikuma plānotajām izmaiņām saistītos grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām". Lai grozījumi visos minētajos likumos varētu stāties spēkā, tie vēl būs jāpieņem Saeimā.

Latvijas grāmatvedības uzņēmuma "Baltijas Konsultantu nams" valdes loceklis un konsultants Māris Ginters aģentūrai LETA iepriekš paudis uzskatu, ka šie ierosinājumi sekmēs uzņēmīgu un bez darba palikušu cilvēku apņēmību veidot jaunus uzņēmumus, kas šobrīd būtu tik ļoti nepieciešams gan ekonomikas uzlabošanai, gan arī sociālās spriedzes mazināšanai.

Tai pat laikā viņš norādījis, ka būtu vērts arī atvieglot kārtību, kādā statūtu kapitālā būtu ieskaitāms mantiskais ieguldījums, kā arī paudis savu izbrīnu par to, ka nav iespējams visas ar dibināšanu saistītās nodevas apvienot vienā maksājumā.

Ginters domā, ka vajadzētu atstāt vienu kopīgu nodevu, lai tad Uzņēmumu reģistrs tālāk darbojas ar saviem partneriem, jo vairāki maksājumi ne tikai sarežģī procesu, bet arī rada potenciālajā uzņēmējā nedrošību par citiem papildu maksājumiem un tēriņiem uzņēmuma dibināšanas laikā.

Ekonomika

Valsts atbalsts ir biežāk minētais faktors, kas mudinātu gandrīz trešdaļu jeb 27 % iedzīvotāju apsvērt elektroauto iegādi. Tikmēr 44 % norāda, ka viņus no šī pirkuma attur attālums, kādu elektroauto spēj veikt ar vienu uzlādi, liecina Citadele Leasing veiktā aptauja.