Likumdevējs spēris vēl vienu soli, kas, ierobežojot iespēju pēc pulksten 22 iegādāties alkoholu, liegs vērā ņemamu peļņu arī mazajiem diennakts veikaliņiem, kas pašlaik, izmantojot likuma pieļautos izņēmumus, alkoholu tirgo arī pēc 22.
Pašreiz spēkā esošais regulējums nosaka, ka alkoholu tirdzniecības vietās pēc pulksten 22 tirgot aizliegts, ja vien komersants to nepārdod lejot un nodrošina pārdotā alkohola patērēšanu uz vietas – izvietojot galdus un krēslus.
Otrdien, izskatot priekšlikumus alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumiem, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija apstiprināja likumprojekta izstrādes darba grupas sagatavoto ierosinājumu, ka alkoholu pēc 22 varēs realizēt tirdzniecības vietās, kurās to realizē tikai lejamā veidā. Proti, tikai bāros, restorānos, klubos un kafejnīcās.
Pirms šā priekšlikuma apstiprināšanas daži deputāti pauda pieņēmumu, ka diennakts veikalu, kas šādā veidā tirgo alkoholu arī pēc pulksten 22, nemaz neesot tik daudz. Taču šo argumentu mazvērtīgu padarīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes nodaļas priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends, norādot, ka tieši pie šiem veikaliem biežāk notiek sabiedriskās kārtības pārkāpumi.
Netika ņemts vērā arī Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības pārstāvja Gunta ĀboltiņaĀboliņa aicinājums neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas daudziem tirgotājiem palīdzot izdzīvot. Viņš atkārtoti aicināja alkohola tirgošanai atvēlēto laiku pagarināt līdz pusnaktij, taču arī šis aicinājums netika ņemts vērā.
Apstiprinājumu guva arī cits priekšlikums, kas nākotnē daudziem komersantiem liks pārkārtot tirdzniecības zāles, jo likums, ja to līdz trešajam lasījumam negrozīs, alkohola tirdzniecību pieļaus tikai tādā gadījumā, ja alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un ar šīm precēm saistītās citas preces, piemēram, korķu viļķi un šķiltavas, tiks izvietotas atsevišķā tirdzniecības zāles zonā. Šobrīd daudzos lielveikalos, alkoholiskie dzērieni patērētāja skatienam tiek piedāvāti arī pārtikas preču zonās.
Šis ierobežojums gan netiks attiecināts uz dzērieniem, kuros alkohols nepārsniegs piecus tilpumprocentus, un tas ir kompromiss starp tirgotājiem, ražotājiem un likumdevēju, jo ieinteresētās puses sākotnēji vēlējušās panākt, lai ārpus speciāli norobežotās tirdzniecības zonas varētu tirgot arī stiprākus alkoholiskos dzērienus.
Lai alkoholisko dzērienu pieejamībai nepievērstu pārlieku lielu pircēju uzmanību, tirgotāju organizētās degustāciju akcijas arī nedrīkstēs notikt ārpus speciāli norobežotās tirdzniecības zonas.
Ar dažiem iebildumiem pieņemts priekšlikums, kas nākotnē ierobežos alkohola tirdzniecību 50 metru attālumā no izglītības iestādēm. G. ĀboltiņšĀboliņš gan iebilda, ka, piemēram, Vecrīgā šis ierobežojums alkohola tirdzniecību padarītu gandrīz neiespējamu, taču komisijas deputāti iebildumus neņēma vēra, solot, ka tirdzniecības vietām, kas jau pašlaik ar alkoholu tirgojas tuvāk nekā 50 metrus no mācību iestādēm, šīs tiesības neatņems. Tas attieksies tikai uz komersantiem, kas izņems jaunu alkohola mazumtirdzniecības licenci.
Deputāti arī solīja, ka centīsies atrisināt problēmu, par kuru brīdināja Saeimas Juridiskais birojs. Proti, laikā, kamēr šī norma nav stājusies spēkā, komersants var uzsākt tirdzniecības vietas būvniecību, paredzot tajā tirgot arī alkoholu, taču, likumam stājoties spēkā, viņa iecere tiktu apdraudēta. Šādas situācijas, kurās ignorēts tiesiskās paļāvības princips, varētu izraisīt tiesāšanos ar valsti.
