Šodien Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V) un zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar EP Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas priekšsēdētāju Žozefu Daulu un uzstāja uz lauksaimniecības tiešmaksājumu pienācīgu izlīdzināšanu.
Dauls vēlreiz apstiprinājis, ka ETP frakcija sarunās ar Eiropas Savienības (ES) Padomi un Eiropas Komisiju par kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu uzstās, ka Latvijas zemniekiem jāsaņem vismaz tik pat lielus maksājumus kā Rumānijas zemniekiem. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai ES Padomē visas dalībvalstis skaidri saprastu, cik svarīga prioritāte ES daudzgadu budžetā Latvijai ir kopējās lauksaimniecības politikas finansējums. Dauls apliecināja, ka EP ir apņēmības pilns nepieļaut ES daudzgadu budžeta samazināšanu zem 972 miljardiem eiro (683 miljardiem latu).
"Situācija ar sarunām par kopējo budžeta apjomu ir sarežģīta, tādēļ biju patīkami pārsteigta, ka ETP grupas vadītājs ir optimistiski noskaņots par mūsu izredzēm," vērtēja Kalniete.
Eiropas Tautas partijai, kurai pieder arī "Vienotība", ir lielākā EP frakcija. Tās vadītājam Daulam būs nozīmīga loma sarunās starp EP, ES Padomi un Eiropas Komisiju par jauno daudzgadu budžetu, tai skaitā par lauksaimniecībai atvēlētajiem līdzekļiem. Jūnijā, ETP grupai tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), Dauls paziņoja, ka ETP grupa iestāsies par to, lai tiešmaksājumu līmenis Latvijas zemniekiem sasniegtu ap 200 eiro (141 latu) par hektāru. Arī šodienas sarunā viņš vēlreiz apstiprināja šo frakcijas politisko nostāju.
Pašreizējā finanšu periodā Latvijas lauksaimnieki tiešajos maksājumos saņēmuši ap 1 miljardu eiro (vairāk nekā 700 miljoniem latu). Eiropas Komisija nākamajā septiņu gadu budžeta projektā paredzēja, ka Latvijas zemnieki saņemtu ap 1,4 miljardiem eiro (980 miljoniem latu). Pirms nedēļas EP Lauksaimniecības komiteja nobalsoja par grozījumiem kopējās lauksaimniecības politikas reformā, kuri nosaka, ka Latvijas zemnieki septiņos gados saņemtu 1,66 miljardus eiro (1,17 miljardus latu) tiešajos maksājumos. Vidēji uz vienu hektāru tas nozīmētu, ka no 96 eiro (67 latiem) par hektāru 2013.gadā Latvijas zemniekiem tiešie maksājumi pieaugtu līdz 172 eiro (121 latam) par hektāru 2017.gadā.
Savukārt pēdējā ES Padomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja piedāvājumā daudzgadu budžetam bija paredzēts, ka līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki sasniegtu 196 eiro (138 latu) lielus platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Jau otrā ES Padomes sanāksme, kurā bloka līderi mēģinās vienoties par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, notiks no 7.februāra līdz 8.februārim.