Lielākie cietēji no valsts iecerētā elektroenerģijas sadārdzinājuma izrādās miljonāri, kuri pirmie uzdrošinājušies paziņot, ka turpmāk šo sadārdzinājumu vairs neapmaksās.
Nemiera cēlājs ir ekonomiskās konjunktūras lejupslīdes un akcionāru nesaskaņu māktais uzņēmums Liepājas metalurgs. Pirms pāris dienām uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs izmantoja iespēju runāt ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, lai paziņotu par valdes lēmumu vairs neapmaksāt Latvenergo rēķinus par piegādāto elektroenerģiju. Liepājas metalurgs pieteica grūti realizējamu nodomu – nevis nemaksāt vispār vai maksāt ar novēlošanos, kā to dara daudzi Latvenergo klienti, bet neapmaksāt precīzi vienu sastāvdaļu no kopējās elektroenerģijas cenas. Proti, nemaksāt par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) jeb piemaksu tiem elektrības ražotājiem, kuri to dara dīvainos un neefektīvos, bet Latvijas valsts atbalstītos veidos.
Rūpnieki iznāk no ministra ēnas
OIK tiek pieskaitīta visai Latvijas patērētāju izlietotajai elektrībai neatkarīgi no tā, no kurienes šī elektrība nākusi. Latvijas uzņēmumi drīkst nopirkt elektrību par ļoti zemu cenu, sacīsim, Ugunszemē (tās reālais ekvivalents Latvijā ir Igaunija, kas patiešām iegūst elektrību no savas zemes, t.i., no degslānekļa, kāda Latvijā nav), bet Latvenergo pieprasītā cena vienalga ir ļoti augsta. Latvenergo gala tarifā elektrības cenai tiek pierēķināts, pirmkārt, OIK un, otrkārt, zaudējumi no elektrības piegādes tālām viensētām. Ekonomikas ministrs Daniela Pavļuts ir identificējis OIK par galveno elektrības sadārdzināšanās faktoru un izprasījis no valdības uzdevumu sagatavot priekšlikumus, kā OIK pieaugumu apturēt, taču nekādu ideju šā uzdevuma izpildei nav. To lieku reizi parādīja 10. janvārī sarīkotais un 14. janvāra Neatkarīgajā atreferētais pasākums, kurā D. Pavļuts kaunināja dārgās elektrības ražotājus. Tie tik un tā ir apgādājušies ar valsts garantijām uzpirkt šo elektrību par cenu, kas nodrošina viņiem peļņu neatkarīgi no elektrības pašizmaksas. Neatkarīgā 14. janvārī citēja energoeksperta Jura Ozoliņa teikto, ka Ekonomikas ministrija un D. Pavļuts īstenībā esot pseidonīms, ko izmanto Latvijas lielie pārstrādes uzņēmumi, t.i., šo uzņēmumu īpašnieki. Tagad daži no viņiem ir sākuši rīkoties arī savā vārdā – pieteikuši protesta akciju, kas kvalificējama kā streiks miljonāru izpildījumā.
Notiek tikai taustīšanās
Precīzāk sakot, pagaidām ir noticis tikai streika pieteikums jeb tests publikas reakcijai uz šādu pieteikumu. Latvenergo preses pārstāve Ivita Bidere vakar vakarā informēja Neatkarīgo, ka pagaidām Liepājas metalurgs ir norēķinājies ar Latvenergo pilnā apmērā atbilstoši līgumam, bet nav devis Latvenergo nekādu ziņu, ka prasa šā līguma nosacījumus grozīt. OIK izņemšana no kopējā elektrības rēķina šķiet gandrīz vai nerealizējams pasākums, jo, kā uzsvēra I. Bidere, «OIK, tāpat kā pievienotās vērtības nodoklis un elektrisko tīklu pakalpojums, ir rēķina par elektroenerģiju neatņemama sastāvdaļa». Patiešām ir vajadzīgs Liepājas metalurga finansiālais potenciāls, lai drīkstētu kaut ieminēties par Latvenergo piesūtīto rēķinu pārskatīšanu. Nevienam citam Latvenergo klientam nav vēlams šādus manevrus atkārtot, jo atslēgt klientu no elektrotīkla Latvenergo ir ļoti viegli.
Valsts atrodas galvojuma cilpā
Galvenais Liepājas metalurga trumpis pret valsts uzņēmumu Latvenergo ir valsts galvojums par Liepājas metalurga aizņēmumu, uz kura rēķina Liepājas metalurgs nomainīja savas ogļu krāsnis pret elektriskajām krāsnīm. Ja valsts uzņēmums Latvenergo ar skarbu rīcību izputinātu Liepājas metalurgu, tad lielākā cietēja apmēram 120 miljonu latu apmērā atkal būtu Latvijas valsts, t.i., Latvijas nodokļu maksātāji.
Par valsts galvojuma riskiem Neatkarīgā rakstīja 2008. gada beigās, kad Liepājas mērs Uldis Sesks neatkāpās ne soli no toreizējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, līdz sarunāja valsts galvojumu Liepājas metalurgam. Tagad, protams, viņš atkal prasa palīdzēt šim pašam uzņēmumam un skaidro, ka viņš 2008. gadā nevarēja paredzēt OIK ieviešanu, jo «šie normatīvie akti tika pieņemti tikai 2010. gadā. Ja lietojam futbola spēles terminoloģiju, tad spēles laikā ir nomainīti noteikumi. Un tas nav tālejošs redzējums». Tomēr U. Seskam nākas vēl pārdomāt atbildi uz Neatkarīgās atgādinājumu, ka Liepājas pašvaldība ir viena no daudzām, kas izmantojusi šo noteikumu maiņu savā labā. Kā zināms, valsts subsidēta darbība ir gan elektrības ražošana koģenerācijas režīmā (kad elektrības ražošanai izmantotais tvaiks tiek dzesēts siltumapgādes sistēmās), gan fosilā kurināmā nomaiņa ar koksni. Šādas darbības arī Liepājā notiek un varbūt arī samazina liepājnieku rēķinus par siltumu, bet pilsētnieku ietaupījumus par siltuma rēķiniem atņem OIK pieskaitījumi par elektrības rēķiniem.
Premjers, premjers un vēlreiz premjers
Elektroenerģijas cenu celšana ar visvisādiem ieganstiem patiešām ir bijusi visu triju Valda Dombrovska valdību politikas stūrakmens, jo elektrības cenai seko visas citas cenas, kuru celšanās nodrošina papildu ieņēmumus valstij no nodokļu procentiem, ar kādiem aplikti visi legālie darījumi. Tikai pēc tam, kad V. Dombrovska valdība šā gada sākumā saņēma rūpnieku sūtīto un D. Pavļuta noformēto memorandu, valdība vismaz formāli atzina, ka vajagot samazināt ja ne elektrības cenu, tad vismaz tās pieaugumu. Patlaban V. Dombrovskis ir devies uz ārzemēm reklamēt Latvijas ekonomiskos sasniegumus, bet atstājis rezolūciju vairākiem ministriem tikt skaidrībā, cik lielas briesmas draud Liepājas metalurgam un tālāk Valsts kasei, kurai būtu jāsedz Liepājas metalurga parādi.
Šobrīd V. Dombrovskis ir galvenais patiesā labuma guvējs no elektrības cenu celšanās. Kā jau teikts, tā nodrošina viņa valdībām papildu ieņēmumus no nodokļiem, bet sevišķi interesanti ir tas, ka elektrības cenas OIK ir iekļautas subsīdijas Latvenergo par strāvas ražošanu no gāzes koģenerācijas režīmā Rīgas TEC-1 un TEC-2. OIK subsīdiju saņēmēju Latvijā ir simtiem, bet no 80,1 miljona latu kopējo subsīdiju, kas izmaksātas 2011. gadā (datu par 2012. gadu vēl nav), Latvenergo saņēmis 39,1 miljonu un – kāda sagadīšanās – gandrīz tādu pašu summu izmaksājis dividendēs valstij, t.i., atkal tā paša V. Dombrovska budžeta konsolidācijai.
Nākamā sagadīšanās, ka OIK pievelk Latvijas premjerus kā magnēts. Bijušā premjera Andra Šķēles sieva, meitas un draugi saņem subsīdijas par vēja ģeneratoru griešanos, bet subsīdijas Aigara Kalvīša sievai un draugiem atnes ūdens straume vairākās mazajās hidroelektrostacijās.
***
Koģenerācijas staciju grupā un absolūtajā vērtējumā pēc saņemtās naudas summas ir uzvarējusi Latvijas valsts
- Valsts uzņēmums Latvenergo 2011. gadā saņēmis 10,4+28,7 miljonus latu par Rīgas TEC–1 un TEC–2, peļņā ierēķinājis 43,8 miljonus un valstij dividendēs izmaksājis 39,9 miljonus jeb praktiski tikpat, cik saņēmis papildmaksā no elektroenerģijas lietotājiem.
- Papildieguvumi valstij kā 49% akciju īpašniecei Rīgas siltumā, kas saņēmis 0,2+3,0+0,7 miljonus virs tirgus cenas.
- Lielākais patiesais labuma guvējs – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar saņemto atzinību par budžeta konsolidāciju.