"Nevis valsts, bet valdība ir bankrotējusi," komentējot šā vakara valdības ārkārtas sēdē panākto vienošanos par papildu nodokļu palielinājumiem, lai nākamā gada budžetā nodrošinātu trūkstošos 57,4 miljonus latu, aģentūrai LETA sacīja ekonomiste Raita Karnīte.
"Valdība ir atkāpusies no pilnīgi visiem solījumiem," sacīja eksperte, norādot, ka šajā situācijā svarīgs ir nevis pēc būtības nodokļu palielinājums, bet process, kā tas ir noticis.
Karnīte uzskata, ka valdība nav spējīga veikt prognozes, pildīt solījumus, kā arī runāt ar sabiedrību. Pieņemtos lēmumus eksperte vērtē kā "ekonomiku graujošus", kuri radīs sabiedrībā šoku. Tā vietā viņa piedāvā valdībai gūt lielāku ietaupījumu valsts sektorā.
LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets šovakar ārkārtas sēdē panācis vienošanos par papildu nodokļu palielinājumiem, lai nākamā gada budžetā nodrošinātu trūkstošos 57,4 miljonus latu, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (JL).
No 23% līdz 26% iecerēts palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi. Iepriekš valdība plānoja šī nodokļa likmi celt līdz 25%, tomēr šodien panākta vienošanās paaugstināt likmi vēl par procentpunktu, kas papildus nodrošinās 31,8 miljonus latu. Līdz ar to kopumā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes pieaugums ļaus papildināt budžetu par vairāk nekā 95 miljoniem latu, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Valdība vienojās ieviest progresīvo nekustamā īpašuma nodokli. Tiek piedāvāts progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis, ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu piemērojot 0,1% likmi, vērtību 40 001-75 000 latu - 0,2%, bet vērtību virs 75 000 latu - likmi 0,3% no kadastra vērtības. Ar šīm nodokļa izmaiņām ieņēmumi plānoti 500 000 latu.
Tāpat tiks palielināta ikgadējā transportlīdzekļu nodeva. Šī pasākuma rezultātā valsts budžeta ieņēmumi pieaugs par 15 miljoniem latu.
Uzņēmumu peļņai, kura pārsniedz piecus miljonus latu, tiks piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis 25% apmērā (patlaban šī likme ir 15%). Tādējādi valsts cer iegūt papildu trīs miljonus latu.
Kapitāla pieaugumam tiks piemērota 15% nodokļa likme, bet dividendēm un procentu maksājumiem - saglabāta 10% likme. Lielākā likme pārsvarā tiks attiecināta uz spekulatīviem nekustamā īpašuma tirgus darījumiem. Ar minētajām likmēm iecerēts papildināt valsts ieņēmumus 2,6 miljonu latu apmērā.
No nākamā gada vidus tiks ieviests nodoklis dabasgāzei, kura tiek izmantota kā kurināmais. Šādi valsts budžets tiks papildināts ar pieciem miljoniem latu.