Lai sniegtu palīdzību vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, Eiropas Komisija (EK) 2010.gadā pārtikas palīdzības plānā ieguldīs 500 miljonus eiro (350 miljonus latu), paredz EK pieņemtais plāns.
Šogad piedalīties programmā nolēma 19 dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija. Latvijai programmas laikā tiek piešķirti 5,12 miljoni eiro (3,6 miljoni latu). Tāpat Latvijai no Kopienas intervences krājumiem izdalīšanai iedzīvotājiem jāizņem 22 951 tonna labības un 969 tonnas piena pulvera.
EK informē, ka sākotnēji šāda veida programmā bija paredzēts izmantot lauksaimniecības produkcijas liekos krājumus, tos izdalot trūcīgajiem, taču 1990.gadu vidū tika izdarīti grozījumi, paredzot iespēju konkrētos apstākļos programmas vajadzībām intervences krājumus papildināt ar iepirkumiem tirgū. Tomēr šogad esošie intervences krājumi - labība, cukurs, piena pulveris, sviests - varēs lielā mērā segt 2010.gada plāna vajadzības, un iepirkumi tirgū būs nepieciešami nelielā apmērā.
Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola par programmu sacīja, ka tas ir konkrēts veids, kā ES var palīdzēt daļai mūsu sabiedrības vistrūcīgāko personu. Ļoti būtiska ir šīs programmas pareiza īstenošana, lai gala produkti tiktu pareizi sadalīti personām, kurām tie nepieciešami, uzsvēra komisāre.
Pārtikas bezmaksas sadale vistrūcīgākajām personām Kopienā tika uzsākta steidzamā kārtā 1986./1987.gadā, kad bija ārkārtēji auksta ziema. Tad lauksaimniecības produktu liekie krājumi tika nodoti dalībvalstu labdarības asociācijām, lai tās tos izdala grūtībās nonākušajām personām. Pēc tam šī darbība tika turpināta, un tā balstījās uz intervences krājumiem.
Dalībvalstu līdzdalība programmā ir brīvprātīga, un Komisija katru gadu pieņem jaunu plānu. Palīdzību parasti sniedz visdažādākajiem nabadzīgo iedzīvotāju slāņiem, tostarp grūtībās nokļuvušām ģimenēm, gados veciem cilvēkiem, kuriem nepietiek līdzekļu izdzīvošanai, bezpajumtniekiem, nespējniekiem, bērniem no riska grupām, trūcīgiem strādājošajiem, strādniekiem migrantiem un patvēruma meklētājiem.
Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties programmā, to katra gada sākumā paziņo Komisijai un pēc tam tai paziņo savas vajadzības attiecībā uz produktiem.
Dzīves līmenis ES kopumā ir viens no augstākajiem pasaulē, tomēr daļai tās iedzīvotāju nav iespēju būt pietiekami paēdušiem. Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem vidēji 17% ES iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa vai zem tā un tādējādi saskaras ar trūkumu pārtikas ziņā, piemēram, ik pārdienu nevar atļauties ēst sabalansētu ēdienu.