Dažādas prognozes par kredītu tirgu; vienas bankas cer, ka kļūs labāk, citas gatavojas grūtam gadam

Latvijā strādājošās komercbankas izsaka atšķirīgas prognozes par kredītu tirgus atdzīvošanos Latvijā, kā arī par kredītņēmēju maksātspējas stabilizēšanos.

Tā, piemēram, "Nordea" prognozē, ka šis bijis smagākais gads un 2010. gadā situācija kredītu tirgū sāks uzlaboties, savukārt, pēc "Swedbank" novērtējuma, kredītu atmaksas kavējumi savu lielāko apjomu sasniegs nākamgad, jo bezdarbs turpinās pieaugt.

Jāsaka, ka šobrīd problemātiskie kredīti jeb aizdevumi kuru ikmēneša atmaksa tiek kavēta par 90 dienām kopumā Latvijas banku tirgū veido aptuveni 15% no visiem izsniegtajiem aizdevumiem. Salīdzinājumam - stabilajos gados šis rādītājs nepārsniedza 3%.

Lai gan "Nordea" banka lēš, ka nākamgad problemātisko kredītu skaits samazināsies, "Swedbank" prognozē, ka savlaicīgi neatmaksāto kredītu apjoms Latvijā nākamgad tieši pretēji - sasniegs savu augstāko līmeni, jo sagaidāms bezdarba līmeņa pieaugums.

Tikmēr SEB banka prognozē, ka Latvijas kredītu tirgus vēl ļoti ilgi neatgūs 2006. un 2007. gada līmeni. Visticamāk, kredītu izsniegšana pieaugs lēni, par 10% līdz 15% tuvāko gadu laikā un par aptuveni 5% vēlākajos gados.

Tāpat banku eksperti uzskata, Latvijas ekonomiskā lejupslīde nākamgad turpināsies, bet atgriešanās pie pieauguma gaidāma ātrākais 2011. gadā. Tikmēr lata devalvācijas riskam vajadzētu samazināties līdz ar 2010. gada budžeta pieņemšanu un tā saskaņošanu ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Arī ekonomisti ir vienisprātis, ka tuvākajā nākotnē Latvijā masveida kreditēšanas atsākšanās nav gaidāma.

Pirmkārt, bankām arvien palielinās "slikto kredītu" īpatsvars un tās ir spiestas ievērojami rūpīgāk izvērtē kredītu pieprasījumus. Otrkārt, joprojām vērojama stagnācija nekustamo īpašumu tirgū, kas nosaka, ka bankas nevar pilnībā izvērtēt savus riskus, jo nav skaidras nekustamo īpašumu cenas.

Tiesa, ekonomisti lēš, ka viens no veidiem, kā valsts varētu veicināt kreditēšanu, ir valsts bankas izveide, kura kreditēšanu veic nekapitālistiskā veidā jeb bez mērķa no tā gūt peļņu, bet tikai ar mērķi atbalstīt uzņēmējdarbību. Otrs variants esot lata devalvācija, kas ļaušot eksportētājiem būt konkurētspējīgākiem un veicināt tautsaimniecības augšupeju.

Tiesa, bankas šādam viedoklim nepiekrīt. Tās uzskata, ka lata devalvācijas riskam vajadzētu samazināties jau tuvāko nedēļu laikā - līdz ar 2010. gada budžeta pieņemšanu un tā saskaņošanu ar starptautiskajiem aizdevējiem.

"Ja uzņēmējam jau tagad ir labs biznesa plāns un viņš ir maksātspējīgs, tad domāju, ka viņam nav būtisku šķēršļu saņemt kredītu, bet, protams, bankas ir un būs daudz piesardzīgākas nekā līdz šim," uzsvēra Remess.