Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu lauksaimniekiem sniegtais atbalsts ir jāpārskata, vienotos platību maksājumus izmaksājot tikai aktīvajiem lauksaimniekiem, kas veic regulāras lauksaimnieciskās darbības, norādīts šodien publiskotajā Eiropas Revīzijas palātas pirmajā īpašajā ziņojumā saistībā ar atbalstu jaunajām dalībvalstīm.
Kā norādīts ziņojumā, vienotā platību maksājumu shēma tika izstrādāta, lai lauksaimnieki jaunajās dalībvalstīs, kuras pievienojās ES 2004.gadā un 2007.gadā, varētu saņemt attiecīgu atbalstu. Pagājušajā gadā šīm ES dalībvalstīs kopumā izmaksāti pieci miljardi eiro (3,5 miljardi latu).
Revīzija norāda, ka shēmas īstenošanā ir vairākas apšaubāmas iezīmes. Galvenā no tām - saņēmēju definīcija nav pienācīga, proti, tā pieļauj izmaksāt atbalstu tādiem saņēmējiem, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecību vai to dara tikai nelielā mērā. Šajos gadījumos tie ir bijuši nekustamā īpašuma uzņēmumi, lidostas, mednieku apvienības, zvejas klubi vai slēpošanas klubi.
Palāta norāda, ka no lauku saimniecību ienākumu atbalsta saņemšanas īpaši jāizslēdz valsts sektora iestādes, kas apsaimnieko valsts zemi un kas nav saistītas ar lauksaimniecību. Tāpat nav jāpiešķir maksājumi par neizmantotiem zemes gabaliem vai zemi, kas galvenokārt tiek izmantota nelauksaimnieciskām darbībām.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka jaunajās ES dalībvalstīs atbalstu galvenokārt saņem lielās lauku saimniecības - kopumā 0,2% saņēmēju saņēmuši vairāk nekā 100 000, kas veido 24% no kopējā maksājumu apmēra.
Līdz ar to ES revidenti norāda, ka jācenšas proporcionālāk sadalīt atbalstu lauksaimnieku starpā - vai nu nosakot maksimālo robežu lielākajiem individuālajiem maksājumiem, vai arī ņemot vērā lauku saimniecību īpašos apstākļus dažādos reģionos.
Palāta ir ES neatkarīgs ārējais revidents un katru gadu publicē gada pārskatu par ES vispārējā budžeta izpildi. Turklāt visa gada garumā palāta publicē vairākus īpašos ziņojumus, kuros izklāsta rezultātus, kas gūti citās revīzijās - galvenokārt dažādu ES politikas jomu lietderības revīzijās.
Kā ziņots, 23.novembrī ES līderu samits par bloka daudzgadu budžetu noslēdzās bez rezultātiem. Pēdējais ES Padomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājums daudzgadu budžetam paredz Baltijas valstu lauksaimniekiem 196 eiro (138 latus) lielu platību maksājumu par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020.gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada. Saskaņā ar jaunāko piedāvājumu visām dalībvalstīm paredzēts arī 9% samazinājums Lauku attīstības fondā.
Nākamais sarunu raunds par bloka daudzgadu budžetu varētu notikt nākamā gada janvārī.